Izdarām tā. Sadalam pasauli - Debesis Tev, Zvaigznes man. Jūra Tev, viļņi man. 
Nē! Izdarām vēl labāk - vissu Tev, bet Tevi man...  
Atslegas vārdi: par mīlestību0
Lakija L. 12. okt 2014. 21:17Vord! Nu kur Tu saskati te kâdu egoismu? Drīzāk uzupurēśanās.  
Atdot visu.  
                      Dzēsts   profils
                     12. okt 2014. 21:14...grūti iedomāties,kas varētu sievieti atturēt no sava mērķa sasniegšanas..
                      Dzēsts   profils
                     12. okt 2014. 21:13Viss jau pareizi ,vien atslēgas vārdus <par mīlestību> derētu nomainīt pret <egoisma kalngals>
Lakija L. 12. okt 2014. 21:08Protams ka sieviete nekad nepalaidīs garâm izdevību iegūt sev to ko viņa vēlas.   
Bet nejau vienmēr tā ir vienįgi un tikai kas materiāls.  
Redz sieviete laikam ir tāds ïpatnējs radījums - viņai savai sirsniņai ar ko gribas.  
                      Dzēsts   profils
                     12. okt 2014. 21:02....visi...vairāk vai mazāk esam materiālisti,un ja par sievietēm....viņas savu izdevību garām nelaidīs...
Lakija L. 12. okt 2014. 21:00Juri! Kādu vissu ar +? Nu tikai to vienu. Pašu. Tādu kāds ir.  
Tu laikam esi aizdomu pilns materiālists. Netici ka sievietei varētu būt vajadzīgs tikai viņš.  
                      Dzēsts   profils
                     12. okt 2014. 20:55....gudrs gājiens...atdot visu,lai paņemtu visu ar +.....
                      Dzēsts   profils
                     12. okt 2014. 20:47 ---Kāpēc Tu tik īdzīgi,
 ---Visu gribi sev
 ---Sadalīsim līdzīgi,
 ---To kas pieder Tev...  
 
Lakija L. 12. okt 2014. 20:08Bet vai tad vienmēr no visa ir vajadzīgs kāds ieguvums? Brīžiem taču var arī tā - ja jūti ka tas dotajā brīdī ir tieši tas kas Tev vajadzīgs. Kas Tev trūkst. Un vienalga kā būs pēctam. Tā vismaz man.
Ingrida X. 12. okt 2014. 19:43Man patīk, cik pozitīvi Tu pateici:
"Un reiz pienāk brīdis - kad tā arī notiek.  "
  
Ingrida X. 12. okt 2014. 19:40Nezinu. Laikam esmu aplauzusies mzl par daudz. Vrb- ne tur tā lieta īsti, es- nezinu!!!
Man tikai šķiet, ka tāda, sevis visas- atdošana, ir bīstama- sev. Reiz to darīju, mīlot, protams. Ieguvums?? Nav vairs ticības nekam, līdz galam..
Kaut- ja notiktu Brīnums, un satiktu TO, kas ir manas- visa atdošanas- vērts, pieļauju- atdotu, nedomājot- neko. Es neko, nekad nemēru mantiskā izteiksmē, tikai un vienīgi- Patiesumā un Dziļumā :) Ai, Lakij, ai...  
Lakija L. 12. okt 2014. 19:28Ingrīd - vai tad tiešā tikai un vienīgi pāri visam ilgas?   
Ir taču ar tā - nu tā ka gribas kaut atdod vissu pasauli, lai pretī saņemtu viņu.  
Un reiz pienāk brīdis - kad tā arī notiek.  
Ingrida X. 12. okt 2014. 19:20Varam jau, Lakij, domās savās- dalīt šo pasauli tā, vai- šitā. 
Bet, ja tā pavisam godīgi- pašas pret sevi, pirmkārt, tad:
Jebkura sirsniņa pasaulē ilgojas to otru, savējo;  un tad- Debesis, Zvaigznes, Jūra un viļņi- mums- abiem   .. bet- ejam maldu ceļus, kkur pazaudējamies, tad atk- šķietami- atrodamies... bet- pāri visam- ILGAS..