Aizej kā draugs pie tā kuru nīsti,
Nepārmet, nesaki vispār neko.
Klusējot pasniedz tam savu roku,
Pat, ja tev pretī to neiedos viņš.
Atbrīvo sevi un piedod pats sev,
Ka esi ļāvis lai naids tevi grauj.
Vainīgo meklējot un citus nīstot,
Ja nenotiek viss kā gribētos tev.
Aizej pie tā kam grūtāk par tevi,
Nepārmet, nesaki vispār neko.
Labestību dāvā un sirsnību savu,
Cerību jaunu lai vari tam sniegt.
Nebaidies aiziet pie tā kuru mīli
Atklāti pateikt ko jūt tava sirds.
Atbrīvot sevi no kautrības liekas,
Kas traucē sirdi vaļā tev vērt.
/Egils Dambis/.
Atslegas vārdi: dzeja18355
Dzēsts profils
15. sep 2014. 08:12Es tikai domāju...kam gan vajadzēja aizdzīvoties tiktāl , ka nākas caur četriem pantiem sevi uzmundrināt...iedrošināt uz labiem darbiem
Dzēsts profils
14. sep 2014. 22:00Eh,es tik trešo pantiņu varu izpildīt....:)
Dzēsts profils
14. sep 2014. 21:09koroce ta latgalu nosaukums jau ir aizsists vallijai.....ok