katrs cilvēks savos iemiesojumos uz zemes ir bijis gan karalis ,gan bomzis...
         ...vari priecāties par to ,kas esi  šajā brīdī...

PATS SEV DZIVI VEIDO TADA KADU GRIB, BET JA JAU ESI DZIMIS TAD NOVĒRTĒ JA NE TAD LIKTENS SĀKS SPĒLĒTIES AR TEVI, NU TAD BUS KĀ AR BOMZI

Kādam nepaveicās nomirt .

Nepaveicās tiem ..kuru tuvumā šis turpinās smirdēt ..

Piegriezušies ..tie lopišķi nočurājušies ..   

Kas netraucē mani, to es netiesāju. Kuram savs mašīna, tas arī gabaliņu tālāk no viņiem. Ja es tramvajā apsēstos uz krēsla, kuru kādrez ir apmīzis /atvainojos/ bomzis, tad varu smaidīt līdz brīdim, kad tieku mājās pārģērbties. Lamu vārdi man arī nav jāklausās par skopumu. Tas ir pretīgi...

Kā Tu pati saki: Katram savs stāsts; un Elva pateikusi, kā domāju arī es. Man NAV tiesību tiesāt kādu- ne domās, ne vārdos, ja es nezinu, kas šo cilvēku salauzis, padarot par to, kas nu viņš ir. Viņu psihe, lielākoties, IR izmainīta, tas redzams it visā. Bet- kur bijis sākums tam??? Paša slinkums vai atkarības, ar kurām i necentās cīnīties??? Es nezinu!!! Vrb kāds dramatisks pavērsiens dzīvē, kuram pretoties- nu nemācēja vai- vnk pietrūka spēka???.. jā, kuram gan patīk šīs komūnas biedri?! Bet- netiesāju gan.

ak...un tur ar nepaveicaas...nu neveiksminieks!!!
bet shii neveiksme saka-tev ir jaapaveicas, ja ne miilestiibaa, tad citur.
droshvien kaads chika laiks savu dariijis, bet tas nekad nav ilgstoshs

Netiesāsim , tie sevi notiesājuši paši .

Esmu, varbūt, slikta, bet nežēloju bomžus un neattaisnoju. Man bija visa iespēja tur nokļūt.Sieviete bez mājām, darba, nedaudz nauda un 3 bērni bez skolas. Tā es sāku savu jauno dzīvi. Nenogrimu.
Starp citu, bomži ir arī ļoti bezkaunīgi. Uz ielas piesienas, lai viņiem dod naudu.Uz mūsu ielas divi tādi uzradušies. Eju ar līkumu. Pusmūžā vīrieši. Lien sabiedriskajā transportā. Katrs sakarīgs cilvēks saprastu, ka viņš citiem traucē.

Mēs visi esam dzimuši, lai reiz mirtu.. Daudzreiz esmu domājusi par šo tēmu. Mana mamma, kad bija uz gultas, reiz pateica, ''kā es gribu nomirt...esmu nogurusi dzīvot''.. Šī atziņa liekas absurda, taču saprotama.

Ne visiem , bet tiem , kuru diagnoze - bezcerīgs .

Atgriežoties pie bloga tēmas , nomirt nozīmē - paveikties , lai cik absurdi tas neskanētu .

..Nu jā..tieši tā..

Atkal nonākam pie tā , ka katram - savs stāsts , Lilij.

Jā..piekrītu, ka sava netikuma dēļ arī..Vāja rakstura dēļ.. Mans klasesbiedrs tam piemērs.. nu ja sen nav starp dzīvājiem.

Redzēju Eiropas sirdī..Briselē ..tie mierīgi eksistē uz ielas..guļ kartona kastēs, apsegušies ar avīzēm..Arābu sievietes ar maziem bērniem uz netīras ietves..lūdz iztikai..Un tā ir bagātā Beļģijā! Ko lai par Latviju saka..

Un tomēr lielākā daļa šajā neapskaužamajā stāvoklī atrodas pašu netikumu dēļ , tādas manas domas .

Un to dzīves pabērnu ir daudz un visur...pat bagātākajās par Latviju valstīs to netrūkst.