Tik maigs pieskāriens
Kā tauriņa spārnu vēdas,
Kā zīds,kas pārslīd pār ādu.
Tavs pieskāriens...
Vien knapi var sajust ar miesu,
Bet sirds to jūt..
Pat tad,ja attālums šķir..
Man sveši skārieni derdzas!
Šķiet smilšpapirs pār ādu slīd!
Tik tavs pieskāriens
Sniedz man samtainus glāstus,
Kas maigumu ,dvēselei sniedz.
Atslegas vārdi: jums0
Dzēsts profils
30. jūn 2014. 15:32tavai visai dzeja pazuda Foršums...un viss izbaloja..../cik viegli nāca-tik viegli aizgāja...tas, kas nebij no tevis nācis/
Dzēsts profils
30. jūn 2014. 14:49nospērusi Laurai dzejoli...sēž uz lauriem...mīlniece maigā- ceļš uz godu-copītē.
ja dzejo...mati vienmēr!!! ir atrisuši...to krēpes vējā plandās un otas triepienus uz baltas lapas sviež-savus vienreizīgos vārdus.
www.gulbenesbiblioteka.lv/faili/.../2d_abolina.pdf
Dzēsts profils
30. jūn 2014. 10:33vai krosenes nav nodilušas ...pret ceļa asfaltu beržoties
Sandris X. 30. jūn 2014. 10:27Maigs pieskāriens ar vārdiem ..
Dzēsts profils
30. jūn 2014. 10:23man gan viens vēstulēs teica: -tikai nesāc dzejot...
Man sveši skārieni derdzas!
Šķiet smilšpapirs pār ādu slīd!
sapratu-lai ko teiktu-svešais, tas viss ir svešs...kas ārpus Ģimenes-un paturēju to pie sevis.
Dzēsts profils
29. jūn 2014. 23:24...dzejo tikai...un nevienu te neklausies...
Henrijs L. 29. jūn 2014. 22:25
Alise .. 29. jūn 2014. 21:20dzejo, dzejo,,,,tikai- priekš kam????
Dzēsts profils
29. jūn 2014. 20:38..tas par mani...