Neatlaidība savā būtībā
Ir laba lieta ;
Tā ir kā dzenulis -
Kāpties augstāk ,
Sniegties tālāk ...
Bet reizēm tā ir kā uguns ,
Neapdomīgi palaista vējā ;
Tā izposta visu ,
Kas vispār ir bijis.
P. S : Neatlaidībai ir robežas - tās pretpols var būt apsēstība.
19.06.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Cilvēku attiecības5
Nauris N. 19. jūn 2014. 17:43TTT ! Tā..turpināt ..tālāk .....
Skaidrīte G. 19. jūn 2014. 13:51Es runāju par neatlaidību , lai kaut ko iegūtu .
Bet ja otrs to negrib ?
Runa (2.pantiņā ) , protams , skar attiecību lauciņu .
Ingrida X. 19. jūn 2014. 13:47Super bildīte 11:56!!!- NEATLAIDĪBA
Atis K. 19. jūn 2014. 13:13Līva laikam uz smilgas uzsēdusies.
Dzēsts profils
19. jūn 2014. 13:01ha, hāaa, ne tikai manekeni, arī izbāzeņi.....
Atis K. 19. jūn 2014. 11:56
Dzēsts profils
19. jūn 2014. 11:36vai vakar sameklēji?-vēl nepaskatījos Tava monologa beigas
Ingrida X. 19. jūn 2014. 11:22Jā, Skaidrīt, mērķi- augstāk un tālāk- IR vajadzīgi; centieni, kuri liek sasniegt- ko; taču, kā dzejolī Tavā, aiz tā- augstāk un tālāk- ja tas kļūst par vienīgo dzenuli, var pazaudēt daudz būtiskākas lietas, draudzību, tai skaitā.. visā ir jārod balanss. Balanss- sevī.
Dzēsts profils
19. jūn 2014. 11:15uztrausties uz taburetes, lai sasniegtu galda vidū stikla traukam cauri spīdošās končas. Tur tās nolika mātesmāsa, lai es nesarijos vienā stiepienā....viņa tās deva pa vienai, kā sunim kauliņu par labu ķepas došanu