Lai kur tu nebūtu -
Vai ceļā ,
Jeb ar mājās -
Tev šodien debess elpa klusi pieskarsies
Un teiks tev vārdus , sen jau zināmus :
"' Lai esi sveicināts !
Lai esi sumināts !
Tu - brīnums :
Tu - puķe plaukstošā ,
Tu - zaļojošais koks ,
Tu - ziedlapiņa maigā ,
Tu - bērna šļupstiņš draisks .
Tu - ozols varenais ,
Tu - puķuzirņa balsts ,
Un papardīte zaļā,
Un ...........
...........
Ak Dievs , cik varens tu :
Cik daudz tev krāsu .... formu ,
Cik daudz tev maiguma
Un arī raupjuma ......
* * *
Ja šodien jutīsi šo svaigo debess elpu ,
Tad zini -
Tevi svētījušas pašas debesis !
P. S : Katrs rīts ir kā brīnums ! Katrs cilvēks ir kā brīnums !
26.05.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Svētības0
Anta P. 26. mai 2014. 12:42Skaists dzejolis !
Aleksandrs V. 26. mai 2014. 07:38..... tā tika domāts...Atvainojos,laikam uzprasījos...
Paldies !
Skaidrīte G. 26. mai 2014. 07:36Tas nav par kādu īpašu cilvēku , bet gan par katru cilvēku kā tādu : par cilvēku - kā brīnumu , kurā sastopams viss minētais un neminētais. Arī tevī un manī !
Aleksandrs V. 26. mai 2014. 07:20Jā,kurš ir pelnījis šādus apzīmējumus,tik saldus un maigus...
Pat nezinu,kā izteikties...Vārdu sakot - vissiltākos !
Ineta L. 26. mai 2014. 07:06Cik patīkama noskaņa!