Reiz bija augsts kalns un zila jūŗa -
Abi turpat blakus ,
Abi tikpat skaisti un cēli .
Bet reiz viņiem tas apnika -
Būt skaistiem , cēliem un turpat blakus :
Sāka lielīties ,
Sāka viens otram skādēt :
Kalns grūda smagus akmeņus lejā;
Jūŗa kā haizivs grauza kalna miesu ....
..............................
Kas bija pēc tam ?
To neprasi man ,
Bet viņiem !
24.05. ''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Kalni un jūŗas0
Skaidrīte G. 28. jūl 2014. 20:57
aivars s. 28. jūl 2014. 19:24Tu saplūsti...kā šis kalns,kā jūra...tik maiga un liega,patiesi!
Dzintars B. 25. mai 2014. 14:06Pēc tam bija lielie plūdi.
Guntars x. 25. mai 2014. 11:56Karojoši kaimiņi ..
Skaidrīte G. 24. mai 2014. 22:26Tā bija atbilde Aleksandram .
Bet , ja tā padomā, tad nekas neparasts tas nav , ja tuksnesis pēkšņi iespraucas starp kalnu un jūŗu ; jūŗai nevajadzēja tik alkatīgi grauzt kalna miesu , pārvēršot akmeņus smiltīs !
savsem k. 24. mai 2014. 21:29Kāpēc tas tuksnesis tik pēkšņi starp kalnu un jūru iesrpaucās ?
Skaidrīte G. 24. mai 2014. 19:40Aleksandr , tuksnesī NAV (!) izdzīvošana , bet reāla dzīve : ar skolu , darbnīcām , baznīcu , u.t.t. To redzēju Ēģiptē pie beduīniem.
max m. 24. mai 2014. 12:27Smuka bilde!
Skaidrīte G. 24. mai 2014. 10:54Visam jābūt ar mēru un samērīgi . Paskatieties dabā - vai ir kāds "' emocionāls izvirdums "' ilgstošs ? Nē,
Un cilvēka dzīvē ? Arī ne, jo katrs tāds izvirdums ir kulminācija , kurai seko atslābums ( enerģija izlādējusies ).
Ineta L. 24. mai 2014. 10:07Es par to, ka no malas daudziem cilvēkiem interesantas vietas, kur bija stihijas, daba ir krasi parveidota, kā arī, kad skatās filmas, neinteresē par "viņi dzīvoja ilgi un laimīgi", bet jabūt kaadam spraigumam...piekrītu Aleksandram, gribas azartu lai gan zinu cilvēkus, kuriem pašiem majās pat televizora nav, un pašu dzīve ir gana spraiga ! Citam adrenālīns rodas dabīgā ceļa, citam ar stimulantiem Kad kalnam un jūrai garlaicīgi, tad ņemas uz nebēdu, viens otru tracinādami (JOKS)
Aleksandrs V. 24. mai 2014. 09:56Tuksnesī dzīves nav,tikai izdzīvošana....
Skaidrīte G. 24. mai 2014. 09:53Tie , kuri grib dzīvot tikai uz "" uh un oh "' parasti neko daudz neiemanto - tikai īslaicīgu emociju uzbangojumu , kas ātri nāk un ātri iet !
Bet kādreiz der to palaist vējā - lai put un aizput - kā smiltis tuksnesī.
Aleksandrs V. 24. mai 2014. 09:53Inet,kur stihijas,tur intrigas - azarts....
Aleksandrs V. 24. mai 2014. 09:52Katram sava vieta,t.i.kur dzimst ,tur dzīvo....Ir izņēmumi....
Ineta L. 24. mai 2014. 09:47Labrīt! KO tik traģiskas notis jau no paša rīta? Daba ir ar saviem stiķiem, cilvēks ar saviem, bet nez kapēc interesantākas sķiet, ne mierīgās ielejas, bet kaut kas "uhh", kur ir stihijas, emocijas
Skaidrīte G. 24. mai 2014. 09:47Es domāju , ka kalni ir tikai priekš stipriem ( īpaši - gaŗā stipriem ! ) cilvēkiem. Bailuļiem , emocionāliem ... tur nav ko darīt ; atliek vien tos vērot distancēti !
Kādai drosmei jābūt dzīvot kalna virsotnē , stāvā malā ....! Tādi cilvēki , varbūt , jau piedzimst , varbūt uzaug līdzās kokiem uz kalna ?
Vai pretpols nav tuksnesis ? Vai tur varētu dzīvot katrs ?
Aleksandrs V. 24. mai 2014. 09:43Kas notiek dabā,tie saucas Dabas likumi,vai Magnētiskie lauki,kā iespaidā notiek visas kataklizmas - stihijas - gravitācijas.....
Aleksandrs V. 24. mai 2014. 09:40,tas bija domats pārnestā nozīmē....,nevis konkrēti uz dabu.
Aleksandrs V. 24. mai 2014. 09:39..skaista,bīstama vieta...,zaudētājs vienmēr būs - kāds.....
Skaidrīte G. 24. mai 2014. 09:37To gan nevar tā droši teikt , jo daba nepazīst tādus apzīmējumus , kā , teiksim ,dzimte . Tā drīzāk ir enerģija . No tās atkarīgs , kā procesi notiek .