... tas jau ir tas, ko vēlējos pateik! Vrb pareizs tas virziens- brīdī tajā, bet, stipri iespējams- tiek dota iespēja- saprast ko būtisku- vienam vai otram.

Joks laikam. Nav vienīgais  kritērijs visas dzīves situācijās, tā man šķiet.

Ingrīda,kā Tu saki,tā patiesi notiek.Bet vai vērts turēt to,kas sataisījies iet.Tad jau pie mazākā strīda celsies un ies.Labāk jau nogaidīt,varbūt pats apdomāsies.

... ne vienmēr. Ir taču arī tāda iespēja, ka lepnums tobrīd nostrādā, ka ir neticība, ka PATIEŠĀM aizej un pēc laiciņa nenāksi atpakaļ .. un arī tas, KAS aiziet, šad tad to dara ar domu: nu pasauks mani atpakaļ! neizturēs un pasauks! .. un tad, kad iespītējas gan viens, gan  otrs, un tad, kad tās jau ir dienas- ne viena vien- tad- atgriezties vai pasaukt- aizvien grūtāk un grūtāk.. arī tā var būt, ar to virzienu pareizo..