Kuku,ir jau izdarīts.Viss pārbaudīts godam.

Nu tad vismaz patausti , vai tās lapiņas tiešām ir  dzīvas ( kad saplauks) - nevis no plastmasas  

Kuku,traki nevienam neticēt.Es izvēlos tomēr ticēt kokiem.

Nu nezin vai   ... drošības pēc pārbaudi viņu  ar stetoskopu  

Kuku,par viņu esmu droša.Viņš jau nu būs kluss līdz beigām.

Nu tad lai paliek , kamēr pratināšanā atzīsies kas tev vajadzīgs  

Kuku,vai Tev koku trūkst.Šīto es tik viegli neatdošu.

Hmmm ... ja nozāģētu - viņš palīdzētu ziemā sasildīties  

Kuku,viņš mani pasargā un palīdz savākt domas.Saprast,kas man patiesi vajadzīgs.

Nu , tikai brītiņiem  - ja vien pakaļ tev nestaigā  

Kuku,galvenais ka viņš vēl ir ar mani.Un tas var būt man ir svarīgākais.

Nu , to mēs nekad neuzzināsim - ko viņš īsti grib  

Kuku,viņš varbūt to negrib.Viņam arī ir vēlme dzīvot ,jo saknes dod spēku.

Viņš nevar nokalst , jo saknes barības vielas piegādā .... viņš gluži kā Šūmahers - reanimācijā  

Kuku,viņš var nokalst,bet viņš izvēlas zaļot.

Arī tur viņam nav iepējas izvēlēties - nevar taču bez rokām sev saknes no stubra atcirst  

Kuku,ja vēl cenšas zaļot,tad izvēle skaidra.

Noruna nav spēkā , jo kokam nebija iespējas izvēlēties  

Kuku,nu nē.Mums ar viņu ir noruna dzīvot neskatoties ne uz ko.

Tam kokam droši vien ir ļoti garlaicīgi   ... ņem , Mairit zāģi - un viņu nozāģē