Ja piemiegsiet acis , domās ,,ieejot bildē,, ..., sevi tur - ieraudzīsiet ...
Ceļa malā stāvēja nokaltuša koka stumbrs.
Naktī tam garām gāja zaglis un nobijās: viņš nodomāja, ka tur stāv policists,kas viņu gaida.
Garām gāja iemīlējies jaunietis un viņa sirds priecīgi iepukstējās: viņš domāja, ka tā ir viņa mīļotā.
Bērns, kuru nobiedējušas briesmīgas pasakas, sāka raudāt: viņš nodomāja, ka tas ir spoks.
Taču visos gadījumos koks bija tikai koks. Mēs redzam pasauli tādu, kādi esam paši.
/ no neta /
Atslegas vārdi: ar siltu elpu692
Guna a. 2. apr 2014. 14:49Vēl tikai pumpuriņos šamās - Rēzeknes pusē ...
Flokši mani - balti , sārti un violeti ..., vēl tikai par vasaru - sapņo ...
Dzēsts profils
2. apr 2014. 14:46Ellee rataa,Guna!Kaadaa malaa tad tu dziivo?Mums jau beidz ziedeet
Ja nav vizbuliishu,njem luudzu floksi .
Guna a. 2. apr 2014. 14:36Vizbules mūspusē vēl snauž ..., tikai baltās sniegpulkstenītes zied un dzeltenbaltzilivioletie - kroksīši !
Atis K. 2. apr 2014. 14:31Te gan jau zilās puķītes zied.
Guna a. 2. apr 2014. 14:23Ati ..., mūspusē Pavasara plaukstiņas - sniedziņu birdina ...
Guna a. 2. apr 2014. 14:20Valter , spogulis ir noslēpumaina parādība - gan pazīlē ..., gan arī - mīklas uzdod ...
Kura esmu es -> tā , kas te ..., vai tā - > kas spogulī ...?
Atis K. 2. apr 2014. 14:19Vo,vo,un plaukstā vel pavasari.
Valters Z. 2. apr 2014. 14:14
Guna a. 2. apr 2014. 13:43Un ko tad šamais saka ..., Ati ?
Atis K. 2. apr 2014. 13:42...spogulīt,spogulīt...Bet tas maita jau otro dienu vārdus sauc.