...... nemīlēt??? nepieķerties??? neilgoties??? .. ok- tas ir risinājums ŠIM brīdim, laikam, līdz- tiksi tam pāri, jā, iekšēji sāpoša!, bet- pāri!!! .. pierimsti, saskati mazos skaistumiņus un brīnumiņus, kuru- ir tik daudz!- pasaulē šajā!!! .. dari to!!! Bet- nemīlēt vsp vairs?- tas ir tukšums, tas ir- nekas; nē, Mairita!- ne to Tev vajag! Apdziedēt /jā!- ne sadziedēt!- tas ir laiks- gados mērāms/ rētas .. dari to- kā spēj un- kā sanāk... jau tas vien- ka uzdrošinies, ka runā par to te- ir solītis- ārpus!- savējie sapratīs, kā vnm :) ..
   Bet- nenobloķē sevi ar vārdiem- nemīlēt- tas ir miers. Nē. Tas ir- tukšums, absolūts.

Paldies ,Ingrīda.Es zinu,ka izturēšu.Bet visvairāk es gribu mieru,kas ir tad,kad nemīli.

Labunakti   ! Lai Everests paliek , rāpšos es Monblānā - gultiņā savā  

.......... paldies!!! Jums!!!! Man patika ļoti- caur nenopietno- pie nopietnā!!  

Sapnis droši vien ir pāri pārrāpties , nevis gadiem ilgi  kūņoties kalna pakājē un dižajam varoņdarbam gatavoties  

........... saprotu Tevi, ļoti!!! Tikai- neieciklējies tajā, Mairitiņ! Arī esmu asiņojusi iekšēji- un vēl- kā!!!!! Tu varēsi!!!! Tu esi daudz daudz vērtāka par asiņošanu, iekšējo!!!! Ok, smaidi- kaut ārēji!- jā, esmu darījusi to, ar sirsniņu- lauztu!!!, un- tici!!!- ja nenorobežosies, ja neieslīgsi tajā, ar ko- šķietami!- netiec galā, tad... jā, vārdi nodrāzti, bet- tā ir gan- tad smaidi ārējie- aizvien vairāk un vairāk!- kļūs- ne tikai- ārējie!!! Jā, laiks .. ir vajadzīgs laiks .. un darīt- dajebko!!!- kaut- apmeklē zumbu!!! Tāda enerģijas atdeve, ka- vai nu!!!! Es neesmu gudra, es tikai- mācos...

Kuku,bet visiem sapnis būt Everestiem.Nelabrāt sevi redz kā kurmju rakumus.

Diesma bija pēc tēmas    

Varbūt   ... kurmju rakumam toties viegli pārkāpt pāri  

Kuku,varbūt tomēr ar mani nav tik bēdīgi.

Nu ... daži Everesti mainās tikai sadrūpot vēja , lietus un temperatūras  iespaidā    bija kalns - kādreiz būs kurmja rakums  

Kuku,tā ir.Mainamies katru dienu,pat nenojaušot par to.

Ingrīda,esmu izpirkusi vecos grēkus ar uzviju.Tagad jādzīvo tā,lai varētu smaidīt atkal.Es jau smaidu,bet iekšēji asiņoju.

........ nu tad- kad tie mūsu everesti piemiegs viens otram- beidzot!- ar aci, tad... jā- nu tad- TAD ..

Cilvēkiem  grūti mainīties - viņiem liekās ka izmainīts "es" nebūs vairs pierastais, vecais un labais ES ...kaut arī mainās visi , negribot , netīšām - laika gaitā un telpā neatturami  

Es arī nevarēju, ilgi. Pašķīrāmies, bet lovējām viens otru joprojām... un tad- man vnk pieapnika!!! Mācījos- tieši tā- mācījos!!!!- būt cita, atvērtāka... Es nezinu- man laikam laimējās vairāk, kā ļoti!, bet- satiku tik foršus cilvēkus, ka nemaz nezināju, ka tādi arī staigā pa zemi šo... Un vēl, Mairita!, ielāgo!- vīrieši satikties realitātē, ir daudz x daudz reižu bailīgāki par mums!!! Kaut- baidāmies jau visi!!! Jo- ne no barbiju un kenu klubiņa... ai, tas, ko mēs te runājam- pus-pa nopietno, pus- pa jokam, ir tēma tik interesanta, ka varētu- kaut līdz rītam... ja nebūtu darbs, ne no tiem vieglākajiem...

Kuku,esmu Himalajos.

Ingrīda,to var just.Es gribu iemācīties nesarežģit dzīvi,bet vienmēr pusceļā apstājos.Un ja nu tomēr.

Katram savs , Mairit ... Everests