Sonja,tā patiešām ir.Apdomājot visu sāc saprast ka īstenība ir pavisam cita.Un ilūzijas ire tikai prāta aptumsums.Un labi,ja kāds palīdz no tām atbrīvoties laikus.

Mairit- muļķe nebiji- ne tobrīd, ne tagad... vienkārši- varbūt īstenībā Tev vajag ko citu?   Lai kā arī pati domātu, ka nu- tas lūk bija tieši vajadzīgais... ne vienmēr tas, ko gribam, domājam, ka gribam, ka mums der- tā arī ir.

Aleksandr,tā ir.Vienā upē divreiz neiekāpsi.Šie vārdi jau ir dzirdēti.Paldies par dziesmu.Tā šorīta noskaņojam ir ļoti piemērota.Un atmiņas reizēm jāpatur kā laiva.

Ikkatram ir jānoiet savs ceļš   ar visiem, tā līkločiem   

Ir rudzu ne rožu  tā dzīve mums lauks          
Ik katru mūs taciņa sava   iet  sauks
Pār lauku iet kāda ar rudzpuķēm zilām
Iet  cita  gar laukmalu dadži kur zied

Pa taciņām slāpuši ejam un dzeram
Te sastingstam mirkļus vēl zudušos tveram
Līdz iztukšots beidzot  būs dzīvības kauss
Un ežmalā  izmests  tiks  gājēja  grausts      
    

Vienmēr jau gribas kā labāk bet otra iespēja ir kā otreiz pakārt

Biju pazudis , jo mans lielais labais minitors ir kaput   ....

Nu ja,mamma ar žagaru izšķīra.

Neizšķirts ? Tad jau ANO miera spēki šajā nelaimē noteikti vainojami  

Kuku,mīlestībā ir arī neizšķirts.

Jā , jā ..... galvenais ir uzvarēt , jo zaudētāju tiesā ...un notiesā , viņš vienmēr vainīgs  

Mīlestībā un karā noteikumu nav.

Jā , jā ... pārāk tuvu bij pielīdis  

Liktenis.Nelaikā nepareizā vietā.

Jā , jā .... vecajos laikos avīzē izlasīju , ka vienam pastniekam braucot ar velosipēdu lode iedūrās sēžamvietā veselus 3km attālumā no poligona  

Kuku,ja būs pārlieku ziņkārīgs un pielīdīs par tuvu,viss var gadīties.

Ka tikai nomaldījusies lode kādam nevainīgajam netrāpās  

Esmu optimiste,varbūt atkal aizšaus garām.

Nu protams ka sev , bet lodi iedod tam otram - un bēdz  

Kuku,sev varbūt.

Vai mēŗķi , Mairit jau piespraudi ?