Alise,visinteresantākais ir tas,ka tikai Jūs zināt manus pādzīvojumus.Tur ārā nevienam nav pat nojausmas.Paldies Jums.

Lilija,man tas ir vienmēr pamatīgi iegriezis.

Ingrīda,man Jūs ļoti palīdzat.Es zinu,ka spēšu tikt tam pāri.Vienkārši sākumā jānotic patiesībai.

Jā, Mairit, mēs taču esam ar Tevi...ja neko citu, tad tomēr mazliet pleca sajūtu varam dot!!!
Ingrida kā vienmēr---prot to pateikt vislabāk!!!

IlonCi!!! Tava uzrakstījumā 20:57 ir kas īpašs... paga- man tas japiefiksē! un- jāizprot līdz galam....

Droši vien ..ka nevienmēr lepnums ir sabiedotais..Piekrītu.

Ilonci,nezinu vai sapratu pareizi.Nevarētu pateikt savu domu.Man tā patiešām ir svarīga.

Tu raksti: "ko es varu dot citam,ja pati ar sevi netieku skaidrībā"; nu tad sāc ar to- saprast, ko vēlies īsti, kas vajadzīgs TEV!!! Tu esi atklāta te, neko netēlo un neuzspēlē, aiz to- palasījos- tik daudz spēka vārdus Tev Meitenes sarakstījušas!!! Ne viss Tev palīdzēs, noderēs uzreiz, bet- kripatiņa kāda jau aizķersies!!! Kad atk smagums velk pie zemes, kad sajūta- nu nevaru es vairs to!- raksti droši!!! Vai spēsim palīdzēt?, nezinu, bet mēs visas to vēlamies gan! Jo- tāpat ir gājis un iet visvisādi... Visas esam tikai un vienīgi Dieva radībiņas šaja Pasaulē, mīlēt gribošas, un vēloties ne jau tur diez ko- lai vienkārši- mūs mīl! Būs labi, Mairitiņ! Pasmaidi!

Lilija,lepnums ne vienmēr palīdz.

Mazais Mūk,cerība ne vienmēr ir tikai muļķa mierinājums.

"...Lūk, ko es šorīt esmu uzzinājusi: ja tu pārkāp robežu un nekas nenotiek, robeža zaudē nozīmi. Tas ir tāpat kā tajā senajā mīklā – ja mežā nolūst koks, vai troksnis ir dzirdams, ja tuvumā nav neviena, kas to saklausītu?..." /Lorēna Olivera, "Pirms es krītu."/
Nezinu, vai sapratīsi...Bet domāju, ka sapratīsi...

Kā nu kurai sievietei..Man tas nebūtu pieņemami. Neko nepadarīsi..ego..pašlepnums.

Jā- cerība vienmēr mirst pēpējā- kopā ar cilvēku....

Alise,paldies.Citādi tiešām sāku baidīties par veselo saprātu.

Ati,skaidri un gaiši parāda durvis,bet vienalga viņās lauzies.

Mazais Mūk,pieļauju,jo ceru.

Ingrida, Tavs ieteikums ir labs..par tiem + un -...
Ja to plusu sanāk vairāk- tad gan ir tā, ka grūti tās durvis aizslēgt!

Ingrīda,žēl ka nevaru izstāstīt Tev visu,bet tur jau tā lieta,ka labais ir bijis daudz vairāk.Jaunībā nenovērtēju,to kas man tika dots.Tagad cenšos atgūt,bet bezcerīgi.

Gadās gan, Mairit!!!
Tā nav apmātība...tās ir patiesas jūtas!!!
Tici man...ar laiku sadzīs sirds rētas!!

Es ar kāpju uz tiem pašiem grābekļiem,lai pārliecinātos-vai tiešām!