Juri,mīļš bez gala.

...ja tas grābeklis ir iemīļots....

Lilija,nu ko darīt.Nepatīk pārmaiņas.

Puns uz pieres..un grābeklis tomēr mīļš??!

Lilija,paldies par uzmundrinājumu.Tik mīļi tie vecie grābekļi.

Juri,draugus ar sīkumiem neapgrūtinu.

Nav gan te ko ķēpāties,
Asarās vēl mērcēties.
Lai to domas ātri nes
Pagātni pie pagātnes.

Nenožēloju neko,
Ņemu vērā mācīto.
Un tad tālāk veikli, veikli
Aizmetos – vien noskan smiekli.

Kļūda, kļūda, mācība,
Atzīmēju – apgūta.
Tā man saka Diriģents
Lielais Dzīves Pasniedzējs.

Bet, ja skolā slinka biju,
Mākslu dzīvot neapguvu,
Dzīves Lielais Pasniedzējs
Liek iet skolā – vēlvienreiz.
(Baiba Cīrule)
  

...tā ir Mairita,kad nav drauga plecs,uz kā izraudāties...

Ingrīda,situācija tiešām katram sava.Bet sāpes tomēr vienādas.Kas mūs nenogalina,padara tikai stiprākus.

..... lepnums??? ok- lieta laba!!!  un, vsm man tā šķiet, katrai tas vairāk vai mazāk... bet- ja Tu apzinies, ka tieši tas, kā pati saki- iegriezis Tev, tad varbūt paliec to lepnumu vienreiz mzl maliņā, un tas jau nebūt nenozīmē- kļūt uzreiz par kājslauķi!

Te nav recepšu! Katrs cilvēks ir cits, un situācija katra- cita!  Esmu satikusi te, jā- tieši te! Meiteni, tik sirdsgudru un gaišu, ka tad, kad sirsniņa pāri malām iet man, Viņa mani uzklausa... un- it bieži- pasaka īstos vārdus... Bet to jau var tikai tad, ja zina stāstu visu..

Ingrīda,mans lepnums nu man ir iegriezis.Iestāstīt sev var daudz,bet vai vajag?

.... tam piekrītu gan: "..solīti pretī spert var tikai tad, kad jūti, vajadzīgs tas ir"; nu jā... Tev pašai lemt- ko un kā... no malas jau tur neko...Savas sajūtas zini tikai un vienīgi Tu pati..

..... bet- visiem mums ir lietiņas, kas pasaulē jāmācās! Arī to- savu reizi paklusēt un necensties ko ne noskaidrot, ne izskaidrot.... Vīrieši klusē. Par lietām visbūtikākajām. Reiz jau to rakstīju. Nu tad- lai paklusē!  Pieņem, ka tas tā ir un viss!  Es neesmu gudra, nemaz, es tikai mācos saprast..

Ingrīda,nu gluži par kājslauķi nevēlos būt.Un solīti pretī spert var tikai tad,kad jūti,vajadzīgs tas ir.

.... zinu ne slikti, kā ir, kad sirsniņa sāp... mēs daudzas un daudzi to zinām.... es nelienu ne dzīvē, ne dvēselītē Tavā, bet- varbūt vajag pārvarēt lepnumu un paspert pašai to solīti pretī???

Ingrīda,nebūs mēs.Draudzības vietā skaidrošanās tik iznāk.Nu nav vīriešiem vajadzīga mūsu draudzība.

Ingrīd,mazliet sirsniņa sāp,bet esmu izturīga.

.... viss ir relatīvs, tici man!- te "es" un "tu" ..... paiet laiciņš ... un atkal "mēs"!  Tici!

Mairitiņ, tāda kā sabēdājusies vai liecies??? Nevajaga!!! :)