Jaunu vergu kontingentu piegādi nodrošināja ar režīmam “naidīga politiska elementa” apkarošanu, pielaikojot standartizētu soda mēru – 10 - 25 gadus nometnē, kurus vēl pagarināja, ja nelaimīgajam bija izdevies garajiem gadiem cauri noturēties pie dzīvības. Tā nu mūsu tautas deportācijas pirmām kārtām uzskatāmas par vergu darbu sagādi. Uz to jau norāda darbaroku vajadzības un “tīrīšanu” sakritība: kad 1930. gados sākās arktisko apgabalu industrializēšana, tai uz pēdām sekoja “politiskās” apcietināšanas. Pirmā masu izvešana no Baltijas valstīm notika 1940. gada 14. jūnijā, atstājot pāris nedēļas dzelzceļa transportam līdz ledus iziešanai Sibīrijas upēs, kad atvērās brīvs ūdensceļš uz vergu nometnēm aiz polārā loka. 1949. gada izvešanas galvenokārt izmantotas Sibīrijas nolaisto kolhozu uzlabošanai, tāpēc notika agrāk – 25. martā –, lai transports gala punktus sasniegtu īsi pirms pavasara lauku darbiem. Kādā vēstulē, par savu tiesāšanu rakstot, Tu šaubījies, vai ar savu atbildi uz pašu pirmo jautājumu netiki sevi iegāzis. Tu maldies, Aleksandr: Tavi 20 gadi katordznieka darbā bija Tev garantēti bez visa tiesas teātra.