Paldies visiem bloga viesiem !    
Max ..., paldies Tev par ziedošo brīnumu - pavasara elpas atmodināto MAGNOLIJU ...

Arī tādas dienas vajadzīgas , lai spētu novērtēt priecīgās , kuras aizskrien kā mirklis .Lai pēdējo Tev vairāk kā pirmo !   

Sava virziena zaudēšana ir garās dienas - sākums ..  

Vakar bij gara , bet šodien īsāka  

Ja tik skumji ..   laiks voyage.. voyage ..........Guniņa ..  

Sûtu Tev magnoliju manu,lai tàs skaistie ziedi kliedé melanholiju tavu!

Pamaniju ziedinus jau svetdien,bet nofochéju shodien,prieksh Tevis..

Gara , gara diena ..kad lūpas un rokas un domas - pēc ābola tiecas..

Kam mums vairs sniegu gaidīt, kad Marts jau pie durvīm klauvē...gribas tak no tiem ziemaS mēteļiem ar lapsas krāgu ātrāk atsvabināties

Gaidīt nav viegli nekad.
Vnk jācenšas šo, gaidīšanas laiku, aizpildīt ar ko citu;  sirsniņa jau gaidīs tāpat, bet- sastingt gaidīšanas režīmā-  tas ir mocīt sevi.

Gaidīt ir vieglāk , kad ir jau ceļā tas , ko gaidi ..   

Ejam,skrienam un kāpjam kalnā,ko par dzīvi sauc!

..... uz 8 Martu...

Nu , nez vai ..., ja tikai - novembrī tagad atnāks ...

..gan jau būs sniedziņš..Ziema nav beigusies,.....

Paldies par jauko melodiju ..., Aleksandr   Sniedziņu nesagaidījām ...,   cerība uz to otro ...

..domās sagaidām kā sniegu,tā dvēseļu plūdlīniskumu...