Pasaka bērniem .Taču arī pieaugušajiem ļoti vajadzīgs kāds , kurš ->>>>>> līdz pašam , pašam Mēnesim !   - un atpakaļ ...  

Kādu vakaru , klāt kad bija gulētiešanas laiks , Mazais Zaķēns stipri apķēra Lielo Zaķi aiz garajām , garajām ausīm - lai Lielais labāk sadzirdētu .

- Zini , kā es tevi mīlu ?
- Protams , ka ne , mazulīt .Kā lai es to zinu ?
- Mīlu tevi - lūk tā ! - Mazais atpleta kepiņas plati --- plati !

Taču Lielajam ķepas garākas .
- Es tevi - lūk tā !
,,Ūū ... , cik plati ! ,, - padomāja Mazais .

- Nu , tad es mīlu tevi - šitā ! - Mazais pastiepās , cik vien spēja , augšup .
- Arī es tevi - šitā ! - pastiepās augšup Lielais .
,, Oho , cik augstu ! - brīnījās Mazais .- Ja es tā spētu !,,

Mazajam radās pēkšņa ideja : cibrik ! nostājās uz priekšējām ķepiņām , pakaļķepas piesitot koka stumbram :
- Es mīlu tevi - līdz pašiem pakaļķepu nadziņiem !
- Arī es tevi mīlu - līdz pašiem tavu ķepiņu nadziņiem ,- Lielais , smiedamies, pameta Mazo augstu gaisā .

- Nu tad..., tad ..., zini , kā es tevi mīlu ? Lūk tā !!!!! - Mazais smiedams aizkūleņoja pa noriņu .
- Bet es tevi - tā ! Lielais kāāā - palecās ! ar ausīm augstāko koku zarus sasniedzot .
,, Tas tik lēciens - sajūsminājās Mazais - Ja es tā spētu ! ,,

- Es mīlu tevi - tālu , tālu pa šo taciņu , kura no mūsu mājiņas līdz pat upei !
- Bet es tevi - vēl pāri upei , līdz pat tiem tur tālajiem pakalniem !

,,Uh , cik tas tālu ,, - miegaini nodomāja Mazais .Viņam vairs nekas nenāca prātā , ar ko izteikt savu mīlestību.Mazais pavērās satumsušajās debesīs , augstu virs galvas spīdēja Mēness .Tālāk par debesīm - nekas nevar būt !

- Es mīlu tevi - līdz pašam , pašam Mēnesim ..., miegaini nočukstēja Mazais , aizverot actiņas .

- Uhh ..., tas gan ir tālu ! Lielais noguldīja Mazo sausu lapu gultiņā .Apgūlās blakus , cieši apķēra Mazo un iečukstēja auCtiņā :
- Es arī tevi mīlu - līdz Mēnesim .Līdz pašam , pašam Mēnesim ...
- un atpakaļ .
                                  / Sems Makbratni /