“Skumjas- šajā skaistajā un nopietnajā vārdā es vilcinos nosaukt svešādo sajūtu, kas pārņem mani tik klusi un neatlaidīgi. Tās ir tik sarežģītas, tik egoistiskas jūtas, ka man gandrīz kauns par tām, jo skumjas man vienmēr šķitušas godājamas. Es vēl nepazīstu skumjas, nē, bet apnicību, nožēlu, retāk sirdsapziņas pārmetumus - tos gan. Šodien pār mani nolaižas kaut kas satraucošs un maigs kā  zīds , un atšķir no pārējiem.

Tajā vasarā man bija septiņpadsmit gadu un es jutos ļoti laimīga. “Pārējie” bija mans tēvs un Elza- viņa mīļākā.”

         / Fransuāza Sagāna      ,,Esiet sveicinātas , skumjas,, /

... debesīs katrās
pa reizītei līst ,
kad mākonis plīst -
dažreiz snieg ...
baltām pārslām
balta ziema ,
tik balti , balti , balti !
raud -
tikai izliekas, ka snieg ...
snieg -> snieg -> snieg ,
aizsnieg . izsnieg . norimst .
nāk Tava siltā elpa ,
apsnigušo mani -
modināt ...
katras skumjas
nogurst reiz skumt ,
skat !
nāk ar zvaigzni kāds rokā ,
sacaurumotās debesis -
aizlāpīt ...
     /Guna anuG/

http://www.youtube.com/watch?v=Yn5idGTKcvc