Haims naktī pamostas un raugās uz kājām.
- Viens, divi – manas kājas, trīs četri – Zāras kājas.
Pieci, seši – kā kājas? Zāra! – viņš draudīgi šņāc.
- Kas ir, mīļais? – samiegojusies jautā Zāra.
- Pieci, seši – kā kājas tās ir?
- Paklau, mīļais, kāpēc tu nejautā,
no kurienes mums televizors, no kurienes ledusskapis?
- Zāra, apsedz viņam kājas, citādi saaukstēsies!
Nauris N. 8. feb 2014. 18:08
Ineta L. 8. feb 2014. 12:13Un vēl japiebilst, ka arī sausumā! Īpasi šodien , kad ārā peļķes, tas aktuāli! Lai nav tā, ka rīt kalkliņš sāp.
Leonora t. 3. feb 2014. 15:15Neesmu gan lasījusi,bet,pēc nosaukuma spriežot,grāmata"Esamība un nekas"franču filozofs un rakstnieks Sartrs runā par esamību un Sāras algu...
Dzēsts profils
3. feb 2014. 12:04Ieņēmumu avots-rīpīgi jāglabā.... -jāslēpj.
Sandris X. 3. feb 2014. 11:49
Inta V. 3. feb 2014. 11:29Rokas un kājas!
Ineta L. 2. feb 2014. 21:32Pareizi, ja aukstas kājas-angīna garantēta
Skaidrīte G. 2. feb 2014. 21:22Es daru otrādi - siltumā turu galvu , bet kājas aukstumā.
Līdz šim viss ir bijis kārtībā ; ne galva , ne kājas nav cēlušas iebildumus.
iim e. 2. feb 2014. 17:31Ielaid vēžus -- redzēsi kam pieder kājas!