Reiz dzīvoja saimnieks un kungs. Vienu reizi kungs aiziet pie saimnieka. Saimnieks pašlaik griež dārzā ķirbjus un nes tos kambarī. Kungs ienāk kambarī un prasa: <<Kas tās tev par olām?>>
Saimnieks lepni atbild: << Tās ir kumeļa olas.>>
Kungs saka: <<Iedod man arī kādu.>>
Saimnieks labprāt iedod vienu un saka: <<Viņas var izperēt tikai tad, kad pats tupēsiet virsū.>>
Labi, kungs paņem kumeļa olu padusē un iet mājās;
mājās pārnācis, tas sēstas olai virsū un perē, perē, perē, ķirbis jau sapuvis, kungs paņem kumeļa olu un sviež žagaros.
Tā bija ļoti barga ziema, un viņš kā sviež žagaros, tā izlec zaķis un uz mežu prom. Kungs domā, ka kumeļš, un dzenas zaķim pakaļ, bet zaķis mežā iekšā un prom.
Kungs nodomājis: <<Būtu ilgāk perējis, būtu izaudzis lielāks.>>

http://spoki.tvnet.lv/joki/Latviesu-tautas-anekdotes/686204

Spied uz linku ..mācies senču gudrības !