Kā sniega vecītis šodien
     Mājās Tu pārnāksi :
       Vēl smaržosi Tu pēc sveķiem,
       Kas Vidzemes mežos salst ;
          Vēl vaigi Tev sārtos no vējiem,
          Kas vientuļi kokos gulst ...
 
         Vēl ūsās Tev ziedēs ledainas puķes 
          Un uzacu kalnos - sniega zvaigznīšu spiets ;
            Vēl elpa Tev dvašos pēc mežiem un siliem,
              Bet rokas - 
                   Pēc maiguma sauks .
                       ........................
                         ...................
                           
18.01.''14
/ S. Grasmane /
                 
Atslegas vārdi: Tev0
Skaidrīte G. 19. jan 2014. 13:41Lai laimīgs 2014.gads Tev un visiem !
                      Dzēsts   profils
                     19. jan 2014. 13:31O-ho hoooo!!! tagad varēs kopā ar ķiniešiem sagaidīt jauno gadu...sniegs ir, kaut butaforīgs, salavecim deguns un vaigu gali-sala sārtoti...kā ābolīši.  
Skaidrīte G. 19. jan 2014. 13:01To nevajag darīt - mest projām !  
 Var rakstīt , pieturas zīmes vispār nelietojot ! Kādreiz tas bija moderni ! Kāpēc tagad ne ?!  
  Dzejolis ( Tavs ) ir ļoti skaists !  
                      Dzēsts   profils
                     19. jan 2014. 12:54Pēc medību dienas klaiņošanas,pa mežiem,un Tava dzejoļīša iespaidā tādas izjūtas salikās rindiņās Ja sāku likt pieturzīmes sākas labošana,zūd doma un tad jau.... aizmetu visumā,parasti
Skaidrīte G. 18. jan 2014. 23:50Aleks , kas ir tā dzejoļa autors ? Skaists , tikai ar pieturas zīmēm drusku klibo . Tas apgrūtina satura uztveršanu.
Skaidrīte G. 18. jan 2014. 22:59
savsem k. 18. jan 2014. 22:28Sniega vēl nav , ko par sniegu varētu nosaukt ... viss pārējais ir , tikai rokas pēc maiguma nesauc
                      Dzēsts   profils
                     18. jan 2014. 21:41Zirnekļa tīklos –  
            rudenī  austos 
Noķertā   dvēsele –
          aukstumā  stingst  
Ledainiem  vējiem –  
           saldētās  domas
Kopā ar ievziediem–
                salnās    mirst  
Sili vēl dvesīs –
             dzīvības smaržu    
 Nost purinās kļavas–
                  mirušās lapas
Alkstošās lūpas  sūks –
                        dzīvības sulu 
Saldētās  dvēseles–
                     siltuma,mūžīgi,  alks........
    (   )