Optimisms!!! ....taa tureet !!!!! ...man patika,,,un laba,drosmiiga un pamaacosha dzeja...paliks atminjaa !!!!

    .... nezinu ... nezinu, bij kādreiz krievu dziesma - bituju chashu .... nje skljeits uzhe ...

Sasper velns ............to zaļo krūzi !

no Daniēla grāmatas 2. daļas

33 Tēla stilbi bija no dzelzs, un tā kājas pa daļai no dzelzs un pa daļai no māla.
34 Tev ar visu uzmanību tēlā noraugoties, pēkšņi no kalna bez kādas cilvēku roku palīdzības atraisījās akmens un gāzās lejup; tas ķēra tēla dzelzs un māla kājas un sašķaidīja tās.
35 Līdz ar to sašķīda smalkās druskās arī tēla vara, sudraba un zelta daļas; tās izputēja kā pelavas vasarā uz klona, vējš tās aiznesa, tā ka no tām nekā vairs nepalika. Bet akmens, kas satrieca tēlu, kļuva par lielu kalnu, kas piepildīja visu zemi.

Tad mīlestībai arī vajadzētu būt trauslai kā kristāls, bet es gan biju domājusi parasto - latvisko māla trauku. Tas ir samērā izturīgs un arī labojams materiāls.
  Dārgie zelta trauki lai paliek elitei.

tad jau tā Stiprā vāze no metāla-Dārga-zelta...a es iedomājos-trauslu-kristāla....

Es gan uzsvaru lieku uz stiprumu , dārgumu , bet ne skaistumu !  
Padomājiet pati - cilvēks vāzi salīmē  ( zinot , ka tā vairs neizskatīsies tik (! ) skaisti ārēji ) savu iekšējo sajūtu dēļ ( varbūt to dāvinājis kāds mīļš cilvēks ? Varbūt ir piemiņa ?.... )
      Mēs tik bieži lietojam šo stereotipu attiecībā uz mīlestību un ticam, ka tā ir ! Vienmēr tas tā darbojas !
      Bet - vai nu tā ir ?

sasist sasita...bet pazaudēt-nevēlējās...
te der izteiciens par mīļajiem, kurus zaudējot, saprot to vērtību...
un labi, ja viss vēl bij glābjams... turpmāk kā jēlu oliņu lolos...

Līmēta vāze ir un paliek līmēta un salīdzinājums nav no tiem labākajiem,ja runā par līmētas vāzes stiprumu...Par attieksmi varbūt,bet stiprumu..nez,nez..  

Esmu pozitīviste , zinu arī kaut ko par vērtībām , tālab tiesas zāles maz interesē.

Paintereseejies tiesaa par lauliibu shkjirshanas statistiku...

Nezinu - man nav gadījies redzēt , bet pieļauju tādu gadījumu.

Nu dauza gan!Dauza tiishaam,jo vaaze ta tikai VIENA uz abiem!

Vāzi jau neviens īpaši nedauza , tā izslīd no rokām kaut kādu apstākļu dēļ ( jēli rokās tur .. aizķeras kāja .... pakrīt .... )

Kāpēc ciest ?  
Ja cilvēki spētu (! ) un gribētu (!) mīlestību uztvert kā  patiesi vērtīgu un nopietnu pasākumu , tad mazāk būtu saplēsto vāžu.

ja taa vaaze tik miilja un daarga ABIEM,tad kam sho dauziit?

Līmētas ( no jauna kopā saliktas )  lietas vienmēr ir stiprākas un izturīgākas - tas par lietām , bet arī mīlestībā jābūt līdzīgi . Jā, protams , ir svarīgi , vai šī vāze ir mīļa abiem.

Metu dzeju es pie malas-nu tik vaazes taisiishu,
Virposhu un dedzinaashu un uz galvaam kaisiishu!
Sistas buus ne tikai vaazes,galvaas caurums rasies ar,
Nelaimiigu miilestiibu katr(i)s cilveeks paciest var....
       (Ash Pots)

...Patiesi vārdi, Skaidrīt!