Pēc neveiksmēm mācēt pasmaidīt
Tik vienkārši un patiesi
Un nebaidīties tālāk iet
Iet, kur tevi sapratīs un laipni uzklausīs
Iet, kur nepaliks kāds vienaldzīgs
Un būs tev vienmēr atsaucīgs
Iet, kur tevi atbalstīs
Un kā savējo sagaidīs

Draugs, nebaidies iet drošāk solī raitā,
Jo vienmēr pa tavām pēdām laime staigā
Draugs, ieklausies sirdī savā
Varbūt tā tev pateiks nākamos soļus priekšā.

Draugs, ieskaties nākotnei acīs
Un nebaidies no tā, ko tā tev parādīs un atnesīs
Draugs, paskaties visapkārt sev
Redz kā viens ar smaidu savu neveiksmi sedz.

Draugs, nepadodies...
Es tevi, lūdzu, nepadodies...