Tajos drūmajos vakara brīžos
Pa logu redzu zvaigzni krītot
Tavu balsi un tavus smieklus dzirdot
Mana sirds no laimes līksmo.

Paiet dienas un sekundes lido
Taču mana sirds pēc tevis tīko
Tā nevēlas sāpes vai vientulību
Bet gan vienīgi tavu - mīlestību.

Jau pienāca vakars vēls
Acīs iemirdzās tavs tēls
Pār vaigiem auksta asara birst
Jo sirds mana bez tevis skumjās mirst.

Es nespēšu zaudēt tevi
Tavu dāvāto laimi un prieku
Tik vēlos tev nieku teikt:
"Es mīlu tevi", un tas liek man šo dzeju beigt...

/R.Stolarovs/