Es izstiepju rokas -
Tavu vārdu kā pūciņu
Palaižu vējā :
Lai lido,
Lai virpuļo gaisā ,
Lai aizsniedz zemes vistālāko vietu ,
Kur mājvietu radis ,
Kur saule vakarā gulstas ,
Kur manas domas kā sniegpārslas lejas ,
Kur mūsu valodas kā putni gaisā vijas ...
......................................
Tik negribīgi tā no manām rokām tinas ,
Tik negribīgi ...
Tik negribīgi ...
....................
P. S : Domājot par sev mīļu un tuvu ( kaut tālumā ! ) cilvēku.
21.12.''13
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Tavs vārds0
Zane S. 21. dec 2013. 17:22Čau!
Man jums ir neliels piedāvājums, iespēja nopelnīt vieglu naudu!
Miljonus nesolu, bet jaunam telefonam gan te var sakrāt, ienāc:
Dzēsts profils
21. dec 2013. 17:21vējā nelaid---raidi pa tiešo---stipri piedomājot
Skaidrīte G. 21. dec 2013. 13:23Tieši otrādi - viņa vārds grib vienmēr tikt izrunāts , bet ne palaists vējā !
Dzēsts profils
21. dec 2013. 13:17Wot izgrūdīsi kā stārķēnu no ligzdas...kuslu
Dzēsts profils
21. dec 2013. 13:17uzpūt! ja pasaules vēji to nenes...varbūt vēl nav laiks...pūciņai lidot?