Dzīve ir kā šokolādes konfekšu kaste - jūs nekad neziniet kāds būs pildījums./pēc Foresta Gamba/
Atslegas vārdi: nenopietni par nopietno135
Sandris X. 10. dec 2013. 09:42Viena no manām mīļākajām filmām !
Par dzīves pildījumu runājot - garšas jāsabalansē , lai rezultāts iepriecinātu !
savsem k. 9. dec 2013. 22:41Aha ... ūdenszīmes Labunakti !
Guna a. 9. dec 2013. 22:40Smaidiem ir savas pazīšanās zīmes , Kuku ..., labnaksniņu ...
savsem k. 9. dec 2013. 22:35Nu labi ... bet tikai tad ja skābais smaids pretī nedodās
Guna a. 9. dec 2013. 22:32Nekā , Kuku ..., nevar to nopirkt , ne pārdot vien dāvināt otram var - >> saņemot smaidu - kā dāvanu pretī ...
savsem k. 9. dec 2013. 22:25Ak tā , jānopērk smaidu spodrināmais līdzeklis "Smaids"
Guna a. 9. dec 2013. 22:18Nea ..., smaidu - ar smaidu spodrina ...
savsem k. 9. dec 2013. 22:15Ak tā , ar dvieli nedrīkst berzt
Guna a. 9. dec 2013. 22:14Madomāt... , smaids ir kā Aladina burvju lampa , Kuku - jo to spodrina ->>> jo spožāk staro ! Nekādas nodilšanas !
savsem k. 9. dec 2013. 22:10Jā , viņas nodilst no spodrināšanas
Guna a. 9. dec 2013. 22:09Spodrinātas skrūvītes nerūsē , Kuku !
savsem k. 9. dec 2013. 22:06Jā , kamēr nesarūsēs - tikmēr būs
Guna a. 9. dec 2013. 22:05Kuku , Tev vnm kāda smaida skrūvīte - piedurknē paslēpta irrr ...
savsem k. 9. dec 2013. 22:01Jā , skrūvīšu nezūdamības likums man zināms - daudzas sarūsē nevienam nevajadzīgas ,bet dažas tiek ieskrūvētas citos mehānismos
Guna a. 9. dec 2013. 21:58Atceries par vielas nezūdamības likumu , Kuku ..., nemaz jau nerunājot par dvēseļu noslēpumainajiem ceļojumiem->>> kuras iemiesosies - pildījumos citos ..., varbūt ...
savsem k. 9. dec 2013. 21:53Tā pat viss reiz pazudīs bez pēdām
Guna a. 9. dec 2013. 21:51Nea , Kuku ..., no mirkļa pildījuma , tā vērtība - nosakāma..., var mirklis ->>>mūža garumā vērtīgs būt ..., mūžs var - pazust bez pēdām ...
savsem k. 9. dec 2013. 21:46Nu , tas atkarīgs no mirkļu garuma - 1/100 sekundes daļa ir pilnīga 0 , viņa ne zaudē - ne pelna
Guna a. 9. dec 2013. 21:39Ik mirklis , aiziedams, ir sevi piepildījis ..., neatceros autoru , bet tā viņš i , Kuku ... un tikai pēc laika katrs lācīC saprot - zaudējis ko vai guvis ...
IlonCis I. 9. dec 2013. 21:36Ingrīd,...zinu to sajūtu...Mums laikam katram ir savs stāsts par Lācīti, ko nevar...un laikam nevajag stāstīt...Un saprotam par vēlu...nu, nevajag urbināt...nevajag...