Juri...nevar samaitāt to,kas jau sen kā samaitāts  

Ako...man nupat ieleca doma galvā-dabūju nākt atpakaļ te  
Vīriešiem laikam šī lieta vienkāršāka...apsēžas,ierauj šņabīti un tad sāc to burbuli plucināt!- vai nu vienatnē vai ar čomu...kurš tā nemaz ar neklausās,jo abi "labi" un rīt skaidrā galvā esot jau būs aizmirsuši par ko īsti runa bija ..

   Ako ...nesamaitā meitenes..

Ja var līdzēt kas cits–protams....taču reizēm ir tā,kad tas burbulis nesprāgst   un vajag tam iedurt kādu adatu .....kā gaisabaloniņam    vien dakterim jābūt saprotošam un ar sprādziena rezultātiem jārēķinās     

Ako....nu labi- atmetam faktu,ka tāds sirdsdraugs retam  
bet ko dos tā sirds izkratīšana!!!...savu sirds smagumu uzkratīsi sirdsdrauga sirdij- un viņš nevarot palīdzēt, mocīsies sirdēstos....vai ir labi un pareizi?
Tad jau labāk kā Guna teica- ļaut samilzušajam burbulim pārprāgt mūziku klausoties utt

Mandomāt,Gita,,,, Stāstīt var tikai tam cilvēkam kurš mācēs uzklausīt  un arī katram viņa vārdam jābūt  ļoti ,priekš stāstītāja ,nozīmīgam.....( Loti labam SIRDSDRAUGAM)      un" tēraudu" jau tā ir pietiekoši .....griež pa lab un pa kreisi  

....ooo!....precīzi,Guna  

Kad mākonīC samilzt - tas plīst ..., un izlīst tad ->>> kādam mūzikā , kādam dzejā vai prozā , citam - krāsās uz audekla klājas ..., dvēsele - savas puzles tā liek ...  

Mandomāt , tas labākais no risinājumiem , nekā kādu konkrētu žaketi - pieraudāt ..., ir bijuši  precedenti , kad žaketes īpašnieks izrādās ne tas , kāds bij iedomāts ...

Ako....nekas!...tad sākas - tā rūdījās tērauds  

Diez vai šeit,Inet,runa iet par "bojātām skaņuplatēm"    Tās nu gan ir jāizmet     Vai kādu miseni ,gadījumā,nezinat????    

Ineta...nu tieši tā! Labāk padomāt- vai kādu tas interesēs...vai kāds varēs  palīdzēt...un vai vispār kas mainīsies,ja sāks sirdi kratīt..

Juri...varbūt nav tā,ka klausītājam vienalga?...varbūt klausītājs apzinās ka palīdzēt nevar un tāpēc jau laicīgi distancējas...

Gita.....Ja TADU cilvēku nav tuvumā ,tad gan ir bēdīgi    

Es esmu ar mieru uzklausīt, kad ir kas domās sakārtojams, vai kas ļoti sasāpējis, bet, kad sākas ņaudēšana, vienas un tās pašas runas ar bojātas vinila plates efektu, ui, arī man pacietība pārtrūkst, tur , Gita, tiešām, labak talāk, lai raksta memuārus

Ineta...tā kā mēs te diezgan teorētiski runājam,tad -jā, izrunāšanās kā savu domu sakārtošana, ir laba lieta. Bet ja runa par kaut ko ko nevar dabūt-mainīt utt,jo tāda ir lietu kārtība...nu tas varbūt ir no sērijas kā saka-īdēšana...tad labāk ņemt un izbļauties-varbūt kādam tas palīdz   vai ierakstīt rakstiski kaut kur,lai nekristu nevienam uz nerviem ar savu ņaudēšanu

    Gitai taisnība,runāt visi grib....tikai  kas uzklausa līdz galam...

Ako.....taisnību jau tu runā   ...bet tādu cilvēku,kas ar mieru klausīties...tādi ir liels retums! Tāpēc labāk turēt muti ciet...

Daigai    

Izbļaušanās ir kas cits, bet savu problēmu izrunašana, pavisam cits. Izbļausanās laikam līdz, ja ir kādas iekšējas dusmas, agresija, kaut kas mutuļo, nesaprotams, var majās spilvenā izbļauties, nav jāiet meža zvēri un putni biedēt Izrunāšanās ir sava veida  terapija, kad meģini, izrunājot savu nemieru, sāpi, tikt pie kādas skaidrības, atspēriena punkta, jo lai ko pasāktu, ir jaizprot sevi, un kādam varbūt vieglāk klusām apcerēt,  citam to skaļi izteikt. Man tā šķiet.

Nu ja - ja Tev balstiņa kā lakstīgalai tad mežā vari bļaustīties...

Domāju kad daudzreiz tas arī līdzēs .....tas var palīdzēt atbrīvot sirdi un nemaz ar palīdzība,no tā  kam stāstīt, nav vajadzīga....vajadzīgs vien otrs cilvēks   kurš  māk uzklausīt.