Neciešu šo laiku- kad ārā viss drūms, slapjš,miglains!
Man vajag saulīti....
Pat tā kā negribot sākas grimšana ....eksistenciālās pārdomās kas bija ,kas nebija un kas no gribētā vēl dabūjams....un arī padomāt-kas būs pēc Tam!
Viens noteikti ir skaidrs- būs Pēc Tam....
Atslegas vārdi: Dzīve38631
Atis K. 20. nov 2013. 10:37Bez tām domām neiztikt.Pasauli šā kā tā nesalāpīsi.
Aleksandrs V. 20. nov 2013. 10:34...pingvīnam nepatīk vēss laiks....Kā tā..
Gita i. 20. nov 2013. 10:32Ati...piekrītu
jo tieši par rītdienu domājot uznāk ...netīkamas domas-teiksim tā !
vieglāk šodienā dzīvot vasarā- kad saule un siltums un puķes un putniņi čivina
Atis K. 20. nov 2013. 10:28Dzīvot vajag vienkāršāk. Šodienu vajag baudīt.Vakardienu jau neizmainīsi,to,kas būs rīt-neviens nezin.
Gita i. 20. nov 2013. 10:25Anita.... ...man ar tāda aizdoma! Nekas nav vienkārši tāpat...ja pats nemāk apstāties,tad tieci apstādināts,lai padomātu....
BET!- nevis nogrimtu skumju un pārdomu dīķītī
Anita A. 20. nov 2013. 10:23Varbūt šāds laiks cilvēku pietur mūžīgajā steigā, liek apstāties, paskatīties - gan atpakaļ uz noieto, gan uz priekšu... Novērtēt skrējiena lietderīgumu. Savus spēkus izvērtēt. Varbūt jaunu vektoru izvēlēties vai citu maršrutu nospraust.
Tikai no trases noiet gan nevajag - mūsu vietā to dara tie, kam dots talants - piebungot pie mūsu apziņas, izspēlēt kādu vijoles skaņu uz nervu stīgas, vai - vismaz aizlūgt par mums, vienkāršajiem mirstīgajiem...Skaists blogs.
Gita i. 20. nov 2013. 10:23Ati...ak tu saki- laikam laikam..nav ne vainas?
nujā, labi ka sals un sniegs nav!...tā kā jāpriecājas
Atis K. 20. nov 2013. 10:17Nav ne vainas laikam.Vismaz acis saule nežilbina.