.........................

metro prelûdija, liidz Tavéjai pieturai..

  

Dvēsele .

Ak, tagad neprasa dzīve no tevis,
Vai tu ar domām un dvēseli bagāts.
Nespēj pa ikdienas ceļiem reiz staigāt,
Tiksi no visiem par klaidoni zākāts.

Dziļas kā ārprāts ir slāpes pēc drauga.
Lielākas daudz rūs kad dvēselē tavā,
Nonīkst ar draugiem kā kucēniem kusliem,
Nonīkst un aizaug kā aizmirstā gravā.
                 Aleksandrs Čaks .

Dvēseles ceļojums..

Dziedot unisonā , var cerēt uz ilgu un saskanīgu dziedāšanu !    

Kur sākās debesis?Kur beidzas sili?
Viss nu ir sakusis sudraba mirgā...
Kur zili zied ezeri,zili zied lini,
Sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.
              

Mīlestības prelūdija vienmēr negaidot sākas..

Uzmini nu ...

Nuja ... minēt nav zinātniski  

Atliek vien minēt , Kuku ..., nevar kad zināt ...

Vienalga beigas būs vienādās - spocenes jaunēkli gaisā uzlaidīs  

Ai , nu ir taču tik daudz un dažādas - >>> variācijas par tēmu , Kuku ...

Nu nezin vai - katram odam sava varde atradīsies , vardei zirneklis - varžēdājs  

Nu , tas viņu bij stāsts , Kuku ...,   citiem - citi būs stāsti ...

Nebij tur nekādas mīlestības - spoki jaunēkli tā pārbaidīja , ka viņš palika zaļš un eksplodēja  

Nea ..., tieši otrādi , Kuku !   Kā Fēnikss atdzimst no pelniem - Mīlestība ...

Jā , bezcerīgs gadījums  

Nuja , Kuku ..., tas taču ->>> nebeidzamais ir - stāsts ...

Jā , zirneklis aizčāpoja uz spoku namiņu , lampiņa pārplīsa ..... stāsts beidzās un sākās no jauna  

Ak tāaaa ...,   es padomāju - Tu prelūdijas taktis dungo ..., Kuku ?