Lai nu guļ mierīgi tālāk  

Ineta,bērnībā mani slavēja zīmēšanas pulciņā,aktieru pulciņā unvēstures pulciņā.Visur padevās,tādēļ apmaldījos talantos.

Ati,dumjš jau nav diagnoze un reizēm pat vēlams.

Par manis paveikto,lai spriež citi....

Es laikam dikti piekasīga , ne par ko nebrīnos ..Nekādu īpašu talantu nav, tā ka nav ko iespringt. Un Tev? Par ko pati esi sajūsminājusies sevī vai sevis paveiktajā?

Aga!Un pēcāk brīnies-kur es tik dumjš varēju būt!?

Nesaki viss.Noteikti reizēm izdari ko tik ģeniālu,ka ilgi apdomā kā izdevies.

Manējais nekad nav modies ..man nez kādēļ pirmā asociācija bija ar Teodora Dreizera romānu "Ģēnijs", kādreiz jaunībā lasīju, kad būšu pensijā , iespējams, pārlasīšu vēlreiz .