nav rudens ieradies

kā skumjš un nelūgts viesis

kas pārsteigumus nes

vienalga man šīs dienas

ko sapnī neatstāt –

pret katru rītu lūgties

vēl senu dāvanu

ko gaidu kā mazs bērns…

nav jēgas pietuvoties

caur pārdabiskām sāpēm

ko kādam nesaprast…

šī dāvana ir aizmirsta

pie dziļiem ezeriem

kur naktīs debess laistās

pār dzīviem atspulgiem…