Patiesi mīlošajiem, priekšspēle būs viss mūžs, tik saplūšanas process ik dienu arvien atkārtosies. Diemžēl, tādu ļautiņu ir ļoti maz.
         Lielākai daļai ļautiņu, organisma funkcionālais tonuss nokrītas un ir jāuzmasē, vai ik dienas, arvien no jauna. Šeit atkal tas pats faktors, ka viss zemākais neveidojas, nesākas smadzenēs, no smadzeņu darbības, bet jāuzmasē, kā saka, no apakšas-nu gandrīz.
        Sapņi, domas un runas par priekšspēli ir tikai tādiem viduvējiem ļautiņiem.
Īstiem mīlētājiem, viss vienmēr būs silts, gan augšā, gan apakšā, pastāvīgā labsajūtā, tie vienmēr būs gatavi saplūst, kad būs laiks un iespēja, to izdarīt, bez citu acu skatieniem.
         Mīlošajiem ļautiņiem, augšas ar apakšiņām, būs vienmār pastāvīgā kontaktā un viņi savās dvēselēs, miesās jutīs pastāvīgu mieru un komfortu, kur parastajiem ļautiņim būs lielāks vai mazāks diskomforts. Viņi savstarpēji bieži sirdīsies, gadu gaitā krītoties kaislei, centīsies mieru rast pie daudzajām brūtēm, brūtgāniem. Izdomās visādas perversijas, bet laime, kā nav bijusi, tā arī nebūs.
         Mīlošie ļautiņi, savās miesās un dvēselē, nejutīs nesavaldāmu kaisli un neveidosies dusmu scēnas, ja kādu nepārvaramu apstākļu, kādu laiku izpaliks saplūšana, jo viņu organismos, ar smadzenēm, no matu galiņiem, līdz papēžiem būs iedzīvojies harmonisms, kas visu spēs pielaikot, neparedzētiem apstākļiem.
         Mīlošajiem ļautiņiem, pēc vairāku gadu desmitu kopdzīves, lēnām mazināsies sekundārā kaisle, bet saglabāsies primāra iekšējā labsajūta un dvēseles miers.
         Labu atmiņu un labsajūtas iespaidā viņi līdz mūža beigām būs patiesi draugi.
         Ja mīlošajiem ļautiņiem, pie vecuma, būs kāda somatiska kaite, tād tā viņu primāro labsajūtu neizjauks.
         Tostarp nemīlošie, kā tas reizēm ir redzēts, guļ veci un slimi vienā istabās, kur galds pa vidam. savā dvēseles nemierā cilā vecas lietas, ko tu jaunībā darīji, un ko tu dariji, utt..., līdz vecais vecenītei met ar savu nūju, bez kuras pats nevar paiet ne soli.
         Vecenītei, vēl kustēties varošai, jāpienes nūja klāt, lai  pie citas reizes strīda, atkal ar to pašu nūju, no jauna, pa muguru dabūtu.
         Tāda, nu lūk, mīļie ļautiņi, ir tā jēga, jaunības priekšspēlēm.