Vēl jauksies puteņu vēstis

kā pagātnes stāstījums

un negaisīs spilgtākie tēli

kam saturs ir raudošā debess

ar rudens lapu pēdām

ko atstāj lieti, vēji

kas tālumā kā zvani -

tie nerunā ar mani…

vēl atbalsos uguns liesma

kā kliedzošā putna dziesma

no atvasaras tālās…

caur kokiem tā pati saule

kas kādā laimes brīdī

kā sajūta neatstāj

uz dzīvi tikai šo vienu…

drīz klāsies zaļā zeme

ar baltu, smalku tillu

kā sajūtu neizsmeļamu

no seklo avotu dzīlēm

kas ievaino nepamatoti…

ja aizmirsīšu šo dienu -

vairs gājputnus neatsaukt...