Lauj atnākt pie tevis un neturi durvis ciet durvis kas ved uz tavu sirdi kur mana roze zied. Es nemāku noplūkt šo rozi lai tā smaržojot tur zied nāku runāt ar sirdi kurai skumji reizēm mazliet. Nāku noglāstit vientulo rozi kas sirdi tik skaisti vel zied aiz durvīm kas veljoprojām aizvertas ciet. Lauj atnākt pie rozes vēl pēdējo reiz kas milestībā tik alkstoši vel zied lai dāvātu savu glāstu un parunāt ar viņu mazliet aiz aizvertām durvim kurām viskaistāka roze zied ar erkšķiem sirdī kas traucē milestībai pie viņas iet
Atslegas vārdi: Roze1
Dzēsts profils
12. jūl 2013. 21:28sliktākajā gadījumā , tu esi mirusi un tavu sirdi valkā cits ..... ha hāāāā
Dzēsts profils
12. jūl 2013. 21:27var būt, sirds stimulators , par manu naudu pirkts
Dzēsts profils
12. jūl 2013. 21:09Murgaini. Kā var būt kāda sirdī kaut kas mans?!
Dzēsts profils
12. jūl 2013. 20:32ja rozei sirdī ērkšķi...kāds tos iebakstīja...viņa asiņo...
Dzēsts profils
12. jūl 2013. 20:30aha, tādu domājumu Roze - tūlīt kā dzirdēja- tā atvēra durvis lai pierādītu pretējo. apgalvojot- ka patiesībā ir parasta neaizmirstulīte
Kurzemniece E. 12. jūl 2013. 20:07būs pagājusi garām...
Dzēsts profils
12. jūl 2013. 20:02aizdomājos, cik neglītai vajag būt sievietei, lai neļautu ienākt un turētu durvis ciet...
Dzēsts profils
12. jūl 2013. 20:01Roze- pati pilna mīlestības..ne viltus
Dzēsts profils
12. jūl 2013. 19:57Roze pret tevi aizvērusies. Nav Rozes bez ērkšķiem... ne katra Rokai ļausies. Anomālā zona .
Dzēsts profils
12. jūl 2013. 19:46ļauj ienākt....
Ineta L. 12. jūl 2013. 17:07Izskatās kā dzeja..bet sarakstīts prozā..
Viena sena-sena dziesmiņa:
Raug, roze zied!
Es, bitīte, pieskrienu
Un noskūpstu tās šķīstas lapiņas,
Iekš kurām medus rasa sakrājās.
Tā stalti zaļo, lapo, zied arvienu;
Tāpēc man sirds it jautri dzied:
Raug, mana roze zied!
/Ansis Līventāls/