Jūrā ieplūst upes

domas viļņus mētā

netiekam jau vairs līdz krastam -

šaubu vētra klāt…

Krastā bērtas baltas smiltis

un šeit ēnas nemanīt

spilgtās debesis un jūra

tā kā vienā līdzsvarā,

gaisa āres - tukšums blīvs

šķir tās gaiss tik caurspīdīgs

migla liekas smaga sega

kad pār jūru klājas tā

rīta gaismā straujās bangas

nespēj sasniegt kāpas…

Tālumā tik skumja bāka

sārtiem uguņiem

staro tikai dažas zvaigznes

melnās debesīs…

Jūra pieskārties tik vēlas

smilšu kristāliem

kad tie apskaloti tiks

kļūs kā samts tik maigi...