Tu man vēstulīti sūti ,
   Sakot ,
  Ka tev liekos  cilvēks gaišs ...
        Smaidu ,
        Lūpās iekožu ...
         Domāju ....
         Uz svariem lieku
         Savu gaismu ... negaismu ...

              Svaru kausi stāv kā zaldāts :
               Pleci taisni,
               Stāja stīva ,
               Acis raugās tālumā ....

                     Kā man zināt ,
                      Kāds es cilvēks ?!

P.S : Dzejoli nevajag uztvert caururbjoši ! Tā ir pasmiešanās pašai par sevi !!!

20. 06.''13
/ S. Grasmane /