Pirmdienas rīts atsteidzies ,
Bet guļu , vēl guļu es :
Manas domas vēl modušās nav
Pēc gaŗās dejas ar Ziemeļu vēju .
Tas rāva kā negudrs
Mani jūŗām pāri
Uz Mansfīldu -
Mazu ogļraču pilsētu
Pašā Anglijas vidū .
Manas domas gan skrēja ,
Gan lidoja ,
Gan klupa ,
Gan krita ....
Līdz aizsniegts bij' pakalns
Pašā Mansfīldas vidū.
................................................
Ir lieki ko teikt ,
Ir lieki ko runāt ,
Jo domas vēl guļ
Pēc garās dejas ar vēju .
10.06.''13
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Rīts44
Dzēsts profils
10. jūn 2013. 11:25Skatījos vēlu filmu KOIJOTS...uz izžuvušā ezera viņš vienmēr sastapa draugu- indiāni...abi traucās uz močiem...
sapnītī redzēju Walteru -skaisto!
Skaidrīte G. 10. jūn 2013. 09:21
Dzēsts profils
10. jūn 2013. 08:52visu nakti lasīji romānu?