jau paņēmi manu rītdienu
un iztukšoji to,
kā lielu vara trauku
kas bij līdz malām pilns…
kā izkaisīti graudi
ko putniem uzknābāt
vēl nākamajās dienās
tie klaigādami sauks -
cik izšķērdīgs tu esi
ar graudiem zeltainiem
te pielabinot mūs…
tos zemē auglīgajā
tu nevēlējies sēt
lai augtu griezdamies
un ražu nestu mums…
nu aiznesti tie prom -
ar dubļiem, lietu, putniem,
vēl ar vēja nestām
buru vēstulēm…
Atslegas vārdi: poēma0
Dzēsts profils
12. mai 2013. 17:43laime atnāks tad, kad gatavība saplūdīs ar iespējām...
dior d. 12. mai 2013. 14:44jā, lkm gan..
Dzēsts profils
12. mai 2013. 13:48Apkārtējā pasaule ir Tavas iekšējās pasaules atspulgs....Tu bārstīji graudus, Tu palaidi no sevis dūjas, Tu pūti burās, bet tajā pat laikā pagriezi visiem muguru....jo neesi gatava saņemt to pašu atpakaļ....Tevi tas biedē