Der atcerēties , kas vienam zāles - taas citam var būt inde  

Nu gan jums te filozofiskas pārrunas ...   

Nav ne pagātnes,ne nākotnes,ir šodiena,ar pagātnes pieredzi un nākotnes sapņiem...tikai,diemžēl,mēs lielākoties dzīvojam pagātnē un nākotnē,bet ne tagadnē un tā mums šodienai atvēlētās dienas aizzib

..tas ,ka no atminas daudz kas tiek izdzésts-labi noglabàts,varbût lai pasargàtu cilvéku?

Nekas un neviens nav paturams , vai noturams ..., atgriežas tie , kuri aiziet nevar..., Maiju .

Pagātne ir pamati , uz kuriem balstās šodiena , rītdiena - zvaigžņots debessjums virs galvas , kur kāda no zvaigznēm varbūt jau krīt - manu , Tavu , viņu , vēlēšanos - piepildīt  

Nē,nav gan,bet tikai pie nosacījuma,ka atlaižam pagātni

Brīnumus vēl neviens nav atcēlis , Maiju ...

Dzīve ir šodiena,ar pagātnes pieredzi un arī atmiņām,bet tomēr-šodiena

Dzīvot nozīmē just - arī sāpes ..., nomirt un atdzimt , atkal - un vēl ...

Guna,pelni reti,ai cik reti uzzied...

Maiju , par to jau arī mans stāsts šovakar - par nebeidzamo stāstu...

Man arī šovakar domās raisās jautājums,kāpēc...kāpēc atkal un atkal uzpeld pagātnes tēli,stāsti,kas izstāstīti,bet nekādi negrib palikt tieši tur-pie izstāstītajiem...vai tas ir labi,vai slikti,ka mītam kādās sirdīs,kādu sapņos,pat neapjaušot,ka joprojām esam tur...
.....nebeidzamais stāsts....kad pagātni neatstāj pagātnei,bet vajadzētu,ai,kā vajadzētu,tik daudz veltu cerību sev aiztaupot...un ļaujot dzīvot šodienai

Vai  šādi , Max ?

un bija man tàda cepure-lillà,ar baltàm sviitràm,kà vina man nepatika,niezéja viss kakls no vinas..

Nomierināji...

..kad mani mazu vannoja,tad lielie nesaprata,kà var ziepes kost aciis!

ne jau drûmi,tikai konstatéjums

Ko tik drūmi , Max ?

Ja,un paliek atminà ne tikai labais..