Ir jādejo nebūtībā
kur tālu aiznest var vējš,
kur viegla un gaiša blāzma
vēl rītu pamalē tērps
ar saules lēkta mieru…
ir jādejo debesu dziesmā
ar maigajām prelūdijām
kas prieku nespēj vairs nest…
ir jādejo sārtajā rietā
kā sirdsapziņā - tik cietā
kas saplīsis austeres vāks
tik skaidi dzidrajā jūrā
ar vilni augstu tiek nests
ir jādejo… jā, arī ēnā
ko pusnaktī koki met
un upē melni rāmā
līdz nejūti vasaru vairs…