Nē,Ingrid- mani nelaitina šīs it kā salkanās un apbružātās patiesībasn ...nu tā daži tās mēdz apsaukāt
Jo tas tā arī ir- visa sākums un beigas esam mēs paši...lai ar tā gribētos kādu citu vainot! Un tas tikai tāpēc, ka pašam sevi mainīt, savu attieksmi pret pasauli...tas ir grūti. Vieglāk šķiet paģērēt,lai tie citi (sliktie) mainās

Ja jau varētu savas emocijas iespaidot tikai ar prātu un vēlmi,vispār nebūtu problēmu.

šonakt izlasījas rindiņas, nekā jauna, zinu, bet- pirmk., iet konteksta ar Tavu blogu; otrk., der sev atgadinat arī sen zināmo:
"Lai pārveidotu pasauli, vajag parveidot tikai vienu cilveku- pašam sevi."
......................................................................
var jau reizēm kaitināt šīs it kā visparzināmās patiesības, bet- nu paņemsim katra(-s) šodien kaut vienu situāciju, kurā mums jabūt, un- mēģinot tā- a vrb sanāk?, ja arī ne par 100, tad tmr labāk??:)
veiksmīgi!

nu ja...
un pie tā, Alise, Gita.... , arī centīsimies palikt!:)

.Tieši šī diena ir diena, lai par to priecātos, baudītu, ļautos!!

...un ja uzrakstiija kaut-ko,pret toreizéju varu,tad caur pukiitém

Z.Maurina bija dzejniece,varbût vina varéja teikt,ko domà..

Nu ne jau visu laiku jāizliekās , bet tikai tad ,kad labāk paklusēt    

Kuku....nu tad ar tāda jūtu dzīve nav vajadzīga, kur jāizliekas!
priekš kam tādas mokas...ar otru cilvēku jādzīvo tikai tad kopā,ja tiešām ir sapratne un nav nekas jātēlo un jāpiecieš un jāpacieš

Piekrītu, Ingrid...mūsu bērni ir gudrāki par mums
lai ar jauni gados,bet viņiem jau ir tādi spriedumi par dzīvi ka nenopriecāties...

un vsp, pirms pametu šovakar Jūs:
tā ir superīgāka no visām sajūtām, ja tavi bērni ir galvas tiesu pārāki par tevi! sirdsgudri un cilvēcīgi, tai pat laikā- cīnītāji:)

mana Mazā ir gudra pa dzīvi patrāpījusies...tad, kad šķita: nupat viss jūk un brūk; tieši Viņa bija tā, kas paņēma mani pēc čupra un pateica to, ko tikko Tu, Gita

situācija, kādā nonācu, bija kā katalizators, daudz kam; nav vairs jamaksā mesli arī neīstām draudzībām un attiecībām.. nejaušībās jau nav nejaušību, vai ne?:)

Ja runāsi vienmēr to , ko domāsi - jūtu dzīve arī būs īsa  

Lauma- man jau liekas,ka Mauriņa to saka par jūtu dzīvi, par mīlestību utt
teikums izrauts no konteksta,tāpēc ar nevisām situācijām dzīvē der

Jā, Ingrid- man tieši to gribējās tev pateikt, bet nopauzēju...ka neapvainojies,jo nezinu jau neko par tavu situāciju
ir taču tā,ka sākumā asaras un dziļš apvainojums ...pēc laika nāk sapratne- un labi,ka tā sagrozījās pastākļi...

OOO! Precīzi, kuku  
vajadzīgs spēcīgs motors....cieša pārliecība un arī materiālā labklājība...

Ja esi priekšnieks - vairāk vari atļauties neliekuļot  

Un tomēr varētu oponēt Zentai Mauriņai.. Labi teikts, jā- piekrītu! Taču ne vienmēr būs gudri runāt to, ko saka sirds! Nu nepavisam nē!! Ir reizes, kad to ir jādara, bet ir reizes, kad labāk paklusēt! Un tas būs gudri!
Par pirmo daļu..tur es piekrītu..harmonijai ir jābūt! Taču dzīve ir dzīve un ievieš savas korekcijas..

veiksmi,Guna
Runāt to ko sirds jūt un neliekuļot- tas viegli...bet nu jā- kādā situācijā! nevienmēr vēlams darbvietā

nesaku jau, ka nelaimīgu..vrb- viss bija likumsakarīgi?? bija pienācis laiks ko pamainīt??.. bet- jā- par savu taisnību vnm iestājos gan, ja biju par to pārliecināta par 200; "procesā uz saskaņu", kā Guna saka, iespējams, mācos būt tagad