Tu pukojies,ka šorīt agri rāju,
ka jau pirms saules celties mudināju,
tu nezini,ka šodien lācis mostas,
ja guli,dos tev ziemas miega mokas.
(wnk andrejs)
Atslegas vārdi: dzīve38631, attiecības38723, attieksme3443
Andris L. 21. mar 2013. 13:25 ...tautas ticējums dzejas formātā...
Skaisti !
Leonora t. 21. mar 2013. 13:22Lai tev pīrāgs pilns ar speķi
Lai uz biksēm nava pleķi.
Un tad naudu pilnu zeķi ,
Skaistu meiteni zem deķi!
Brigita D. 21. mar 2013. 13:12Ne tikai pukojos, bet arī rūcu,
Jo laukā sniegs un man nāk miegs!!!
Dzēsts profils
21. mar 2013. 13:08Pats neguļu un citiem arī neļauju.....!!!!!!!
Vineta K. 21. mar 2013. 12:33Bez vajadzibas-ja modina,tad jau nav brinums,ka dusmas sit augstu vilni.
Ineta L. 21. mar 2013. 12:27Nav brīnums, ka pukojas, kad no rīta sarāj
jolanta c. 21. mar 2013. 11:43jauks dzejolis.