Šī ir mana mīļākā puķe manā mājā - guļamistabā
Kāda mīļākā puķe ir jūsmājās?
Puķes vārds - papiruss ( dēvēta arī - dižmeldrs)
Atslegas vārdi: Mīļākā puķe.0
raimonds k. 2. jūn 2013. 11:25Lai ari man patīk dažādas puķes tomēr man pašam nezināmu iemeslu dēļ, mani simpatizē pienenes
Dzēsts profils
22. apr 2013. 14:24Nīlas ielejā basām kājām
ar mačeti bruņojusies,
gaidi ražu!
Dzēsts profils
31. mar 2013. 21:39Čau! Klau! Kas Tu īsti esi?:)))
Luna L. 30. mar 2013. 22:43Arti, varu piekrist...klīvijas skaisti zied...
Dzēsts profils
30. mar 2013. 22:41Mana mīļākā puķe jau gadu ir Klīvija:))) tagad zied:)
Luna L. 7. mar 2013. 23:34Ineta, paldies, un arī Tev lai krāsaini sapņi, arlabunakti!
Luna L. 7. mar 2013. 23:32Paldies, Ingrīda, par jaukiem vārdiem...varbūt arī man izdosies izrāpties no bēdu lejas, pagaidām nekā vairāk par cerībām nav. Lai Tev rīt saulaina diena, un visos sirds kambarīšos svētku sajūta. Lai Tev salda miega pele, arlabunakti!
Ineta L. 7. mar 2013. 23:08Labu nakti, saldus sapņus un daudz to puķaino sapnīšu!
Ingrida X. 7. mar 2013. 23:06Un- paldies Tev un citiem sarunas biedriem par tik jauko, nesteidzīgo parunāšanos šovakar Man jau patika ļoti paciemoties pie Tevis, Luna
Ineta L. 7. mar 2013. 23:05Ingrid, bildi varēja pamanīt, tikai uzrakstu iepriekš neizdevās saburtot, bildīte tāda maaziņa bija..
Ingrida X. 7. mar 2013. 23:02nu vot, Luna, nu nav jabēdājas!!!!...kaut vai tāpēc vien, ka esi Luna!!! - gudra, smuka un silta; un vēl tāpēc, ka:
un arī Tevi, Luna!!!! MĪL!!!
/to man iedeva bērni, šurpbraucot; ar lācīšiem, kā jau savā blogā teicu, man vsp attiecības īpašas; pat sunītis man bija Lācītis!/
Luna L. 7. mar 2013. 22:59Manīju jau gan bilžuku ar tedy bear...
Ingrida X. 7. mar 2013. 22:53bet kāpēc pie manas puķvāzītes 20:56 to speciāli atstutēto 'zīmīti' neviens nepamanīja .. centos tad iekadrēt ar visu!!! pat ar sviestu pielipināju , jo cita līmmatereiāla man nebiaj pa rokai....un???? par velti????
Luna L. 7. mar 2013. 22:36Paldies, meitenes, ka tā jauki šovakar esat ienākušas manā blogā paciemoties..., patriekties ar jestrām sarunām... tā arī sabēdāšanās pačibēja.
Ineta L. 7. mar 2013. 22:31aha un nostaļģija, kam pēc jaukās sapņu zemes - bērnības dienām, kam pec majām.
Bet, cik labi, ka ir nets, šādos brīžos, kad esi svešumā..
vai ne?
vai , kad Tavejie aizbrauc svešumā.. parunajies, varbūt īsi, ne par visu, ko gribēji, bet ..ir labi!
Ingrida X. 7. mar 2013. 22:27nu vot, Luna- buberts bija!!!!
Ingrida X. 7. mar 2013. 22:26jā, man negribas te par daudz...Lunas blogā...bet- goda vārds!!!- ķeru kaifu, sakarīgi papļāpājot....viena līdzība ienāca prātā:
pirmie kosmonauti, tuvojoties Mēnesim, esot bijuši šokā no tā, ka vēsā spīdekļa vietā ieraudzījuši nedzīvu akmeni.....savukārt- Zeme, mūsu! Zeme!, no Mēness skatoties, starojusi sudrabainā gaismā.....
tā jau ir......ar tām māju lietām....
Luna L. 7. mar 2013. 22:25Ingrīda, Tev pieder idilliska mājvieta..., bet cerams, ka atgriezīsies taču!!!
Luna L. 7. mar 2013. 22:24Ineta, riktīgi sasmējos, atcerējos kā pusaugu gados biju ciemos pie draudzenes laukos, gulejām pec siena talkas kūtsaugšā, sākām atdarināt gan kaķu ņaudēšanu, gan gaiļu kikerigū, gan māvām, gan blējām...no rīta draudzenes mamma atrada kūtī no šausmām gandrīz noslīkušu aitu mēslos, bija apvēlusies uz muguras...sukas dabūjām, lai pielabinātos pusdienās saldajā izvārīju bubertu...
Ineta L. 7. mar 2013. 22:20Ingrid, tās jau ir māju sajūtas, nekur nav tik labi ka majās..to jau zinam... novertējam, kad kaut kur aizdodamies.