Ir kaprīzas cerības,kas piepildās tikai pēc tam,kad tās ir atmestas,un ir kaprīza laime,kas ierodas tikai pēc ilgas un par veltīgu atdzītas gaidīšanas,un kaprīzi brīnumi,kuriem labpatīk piepildīties tikai pēc tam,kad esam pārstājuši tiem ticēt.Tas arī ir tas spēks,kas nekad neļauj mums krist izmisumā.
Atslegas vārdi: Cerības7
Dzēsts profils
3. mar 2013. 19:50ka tu doma mairitin,sitas vientulais kalna gars bus nemejs,vai tikai runatajs
Dzēsts profils
3. mar 2013. 19:47...ka to teikt..varbut ..piemirsta ceriba ..tapec ir parsteigums...
Mairita G. 3. mar 2013. 19:45Kalngar,jau piemirsta cerība nāk vienmēr nelaikā.
Dzēsts profils
3. mar 2013. 19:44...ja kaut baz maisa atpakal...
Mairita G. 3. mar 2013. 19:43Robčik,paldies par komplimentu.
Mairita G. 3. mar 2013. 19:41Kalngar,un tad nezini ko ar to laimi darīt.
Dzēsts profils
3. mar 2013. 19:40mairita mondrusa
Dzēsts profils
3. mar 2013. 19:39...parstaji ceret ...un piepesi ..ka no gaisa nokrita..
Mairita G. 3. mar 2013. 19:38Kalngar,notiek gan,ka pats savām acīm netici.
Mairita G. 3. mar 2013. 19:37Vasīlij,Tev jāparedz.Tev tāds darbs.
Dzēsts profils
3. mar 2013. 19:31....brinumi reizem ari notiek..
Vasilijs P. 3. mar 2013. 19:27Jo nekad neko nav iespejams paredzet lidz galam...