Ja Tu raudātu man līdzās, laikam es iekšēju izjustu baigo varenību, jo kāds manā priekšā atļaujas būt vājš...
Un tomēr lido,- varbūt būsi man kompānija un baudīsi eksistences prieku- tā vienkārši...

Negodigais laurus pluc vaimanajot.

.........es tagad- patiešām!!!! un- no sirds!!!!- vēlos, lai Tev izdodas palidot....kaut kur....starp Būt un Nebūt....starp Tālāk un Tuvāk....aizskarot... vārdos nenosaucamo...un pašai- tikt aizskartai no tā- Nenosaucamā....

Tevī, Meitene, ir Puķes dvēsele; un- tikai tie, kam tās arī tādas (ar laiku gan iemācamies to slēpt ne slikti), to sajūt; ja ne uzreiz (piedod!), tad- tomēr.......

Paldies, ka atvēries man; paldies, ka ļāvi atvērties Tev.

Zinu- var likties apnicīgi. Bet- paķerot no bloga ceturtdaļu patiesības par cilvēku, kas to ievietojis, esam nožēlojami niecīgi, kaut ko noliekot un- uzbraucot (kā es).

Paldies Tev, Meitene, ka uzrakstīji man to, ko uzrakstīji; paldies, ka ļāvi man uzrakstīt to, ko uzrakstīju Tev.

Nav nozīmes- tik gadu, vai tik....katrs ar kaut ko saskaramies reizi pirmo; un katrs!!!!- esam līdz neiespējamībai nobijies bērns, TAD.

Turies Tu; jāturas arī man, mums visiem:)

Pudeli vienalga nenesīšu.

ja prieka pinkšķis , tad raudi droši..... vai nu man  žēl

Smaidi un lido...lido..lido.. Tik atcerēs ka Ikars arī lidoja..

Kas Tev patìkamàk ...

Tas ir katra paša ziņā.Ja būs daudz ūdens,tad plūdi var būt,ja lidināsies makoņos,būs smags piezemējums.

vai nav iespejams abas lietas darit vienlaikus , tad butu pavasaris klat.

Man vienalga !

Īstenībā,kas man no tā ko dari?