Atriebības saldā garša..., varbūt tomēr tā - sāļa ir ? Vai labāk par mums - to mūsu daudz cietušie spilveni zin ??
Mūsu ziemeļnieciskais temperaments reti kad izpaužas karstasinīgo dienvidnieku vendetā , lai gan - gadās arī pa tādai ...
            Biežāk  aprobežojamais ar nejaukai učenei uz krēsla paliktu kniepadatu , sazīmētām ūsām uz bilžukiem , skolas gados ...., kādam paliktu priekšā kāju , paaugoties ... , ko nu kuram fantāzija un iekšējā kultūra pieļauj .
            Smaidi , un pasaule smaidīs tev līdz . Raudi , un tu raudāsi vienC .Bet to nezin neviens , tik es un mēnestiņš , un vēl - manC spilventiņš ...
Kkur , starp vecām vēstulēm ieslēpies , kādā lādītē ir kāds salāpīC mīļlācītis , kura dāvinātājam reiz atriebos -  plosot lācīti ..., pēc tam lāpīju - raudot un prasot piedošanu .Laikam jau viņš piedeva ..., jo tā silti iegulst plaukstā , tais retajās reizēs , kad pārcilāju savu dārgumu glabātuvi . Tur viņam silti - manas pirmās nogrieztās bizes līkumā , starp mīlestības vēstulēm , sažuvušu kastanīšu krellēm ar jaunības atmiņu smaržu... , un kādu joprojām jūras melodiju dziedošu - gliemežvāku ...