Kad viss ir pazaudēts, gan ticība ,gan viss kas bijis svarīgs ir un svēts...
Kad neticu vairs jūtām patiesām, kad apkārt netaisnība,meli brēc...
Kad zudis tas ,kas dzīvei saturu un jēgu dod...
Kā atrast ceļu atpakaļ ? Kā ,lai to rod?
Kad viss ir pazaudēts...nav vairāk spēka smagumu šo nest...
Vai būs kāds draugs? Kas roku sniegs ,uz priekšu vest?
Kā atrast to ,kas atdos ticību šais dzīves krustcelēs?
Vai paliksim tie vainīgie vien paši - mēs?
Kad viss ir pazaudēts... Ir jāvar tālāk iet...
No jauna jāmeklē ,kur dzīves pavedienus siet...
Atslegas vārdi: dzeja18355
Diāna F. 22. dec 2012. 12:49jādzīvo no jauna :) ..
Dzēsts profils
21. dec 2012. 09:32Tad jasak visu no jauna,bet citas sliedes iebraucot.
SEILA S. 20. dec 2012. 23:13
savsem k. 20. dec 2012. 22:09Jā , jāiet tālāk un jāmeklē ko vēl varētu pazaudēt ...
Ivo E. 20. dec 2012. 21:55Vienmēr jau var uzdziedāt dziesmiņu par prieku !
Nauris N. 20. dec 2012. 20:43Kaut kā beigas ir kā cita sākums , nav ko skumt !
Gita i. 20. dec 2012. 20:29