Mīla ziemā.  

Kad ziemas spelgons vaigus baltus krāso,
pie manis steidzies mīlestību rast,
uz mūrīša tu aukstos tērpus kārto,
tos uzvilksi,kad beigusies būs nakts.  

Vēl karstas tējas garaiņi kā migla,
uz mirkli aizsedz augumu,kas kairs,
lai drīz kā nāra manās skavās žirgta,
tu ievas tērpā justu - nesalst vairs.  

Mums paies nakts bez guruma,bez miega,
lai niknais sals aiz loga sevī smej,
nav mūsu attiecībās nekā lieka,
vien sirds uz sirdi mīlestību lej.  
(wnk andrejs)