Pagātni nevar mainīt,varam mainīt sevi.

Nu es gan tā neteiktu. Pazaudē parasti to, kas patiešām nav īpaši vērtīgs. Un tas, kas pēc tam ir nepatīkami- paša patmīlība- kā tad tā... es viss tāds ērglis( - ērgliene)- un šitāda šaize.

Mācību stunda , saucas - pieredze  

... nevērīgi spēlējies, itkā stikla taruks būtu dzelzs gabals.

Tas jau ir tikai normāli, tādi nu mēs esam.

vai gan dzīvojam , lai nemitīgi nožēlotu....labi jau tas, ka pēc šādiem zaudējumiem saproti, kas tiešām Tev vajadzīgs...no kļūdām jau mācās(parasti:)

Protams,visu var skatīt no dažādām pusēm,kādam ir,bet kādam nav.

        Var vērtēt no vienas puses;cik viss bijušais jauks ! No otras puses, tu manu mūžu,
dzīvi sapostīji!     Ko var izdarīt ar nākotni?Plānot, domāt scenāriju,bet ne viss tā  notiks!

Ne vienmēr....
iespējams paiet gadi, tu reizēm vēl domā par kādu cilvēku no pagātnes.... bet kad atnāk kaut kas daudz labāks, piemēram cilvēks, kas tevi spēj pacelt mākoņos, tu saproti, ka nekas labāks tev nav bijis!

ne gluži...viss, parasti, notiek tā,kā tam jānotiek!