Kāds neliels sižets kurš mani šõnakt uzrunāja.
Dažkārt serfojot internetā mes atrodam mazas glezniņas kurass ir vērts pārpublicēt,kopēt un pavairot .
šinī situacijā iet runa par dusmām.
Es ļoti pamatoti to pieminu jo man un ikvienam no jums ir nācies sastapties ar dusmīgiem un īgniem cilvēkiem.
Pašiem dusmīgajiem būs 100 argumentu lai aizbildinatos un pateiktu kādēļ  viņi tādi ir ?... Straujas dabas, cīnītāji par taisnību, par kartību , par pareizu attieksmi pret dzīvi u. t.t.
Bet te būs reāls piemērs līdz kādai stadijai var novest nepareiz argumentācija un

Kamēr vīrietis pulēja savu mašīnu, viņa 4 gadus vecais dēls paņēma akmeni un ievilka švīkas mašīnas sānā. Dusmās vīrietis paņēma dēlēna roku un sita pa to vairākas reizes, neaptverot, ka sit ar uzgriežņa atslēgu.
Slimnīcā zēnam nācās zaudēt pirkstus, sakarā ar neskaitāmajiem lūzumiem.
Kad bērns ieraudzīja savu tēvu, ar sāpju pilnām acīm viņš jautāja :"Tēt, kad mani pirkstiņi ataugs?"
Vīrietis bija tik sāpināts, ka nespēja parunāt. Viņš aizgāja atpakaļ uz savu mašīnu un nikni to spārdīja vairākas reizes. Sašutis pats par savu rīcību...., sēžot mašīnā viņš skatījās uz ievilktajām švīkām. Dēlēns bija uzrakstījis: "Mīlu tevi tēti!"
Nākošajā dienā vīrietis izdarīja pašnāvību."

Dusmām un Mīlestībai nav ierobežojumu. Izvēlies pēdējo, lai iegūtu skaistu, mīļu dzīvi, un atceries šo : Lietas ir, lai tās lietotu un cilvēki, lai tos mīlētu.
Šodienas pasaules problēma ir, ka cilvēki tiek lietoti un lietas mīlētas.